Krabji
| Krabji Brachyura (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 Piekrastes peldkrabis (Carcinus maenas) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Apakštips | Vēžveidīgie (Crustacea) |
| Klase | Augstākie vēži (Malacostraca) |
| Kārta | Desmitkājvēži (Decapoda) |
| Apakškārta | Pleocimāti (Pleocyemata) |
| Infrakārta | Krabji (Brachyura) |
 Krabji Vikikrātuvē | |
Krabji jeb īsastes vēži (Brachyura) ir desmitkājvēžu kārtas (Decapoda) infakārta. Šajā infrakārtā ir 6739 sugas, kas iedalītas 93 dzimtās. Tā ir gandrīz puse no visām desmitkājvēžu sugām. Par krabjiem sauc arī daudzas sugas, kuras nepieder krabju infrakārtai, piemēram, krabji vientuļnieki (Paguroidea), karaliskie krabji (Lithodidae) un porcelāna krabji (Porcellanidae). Krabju infrakārtas sugas tādēļ mēdz saukt arī par īstajiem krabjiem.
Latvijā sastopamas 2 krabju sugas: piekrastes peldkrabis (Carcinus maenas) un reizēm arī Ķīnas krabis (Eriocheir sinensis).[1] Krabji sastopami visos pasaules okeānos un jūrās, kā arī dažādās saldūdens tilpnēs. Dažas krabju sugas dzīvo arī uz sauszemes. Apmēram 850 sugas ir saldūdens, sauszemes vai daļējas sauszemes sugas,[2] kuras izplatītas tropos un subtropos.
Kādreiz uzskatīja, ka krabju infrakārta ir monofilētiska grupa, bet mūsdienās krabjus dala divās lielās līnijās: Vecās pasaules krabjos un Jaunās pasaules krabjos. Senākā krabja fosilija ir no Jura perioda.[3]
Morfoloģija
Krabjiem raksturīgs biezs eksoskelets un spīļu pāris. Dažādu sugu krabju izmērs variē no dažiem milimetriem līdz vairākiem metriem. Mazākais ir zirņu krabis (Pinnotheres pisum), kura ķermenis ir zirņa lielumā.[4] Bet lielākais ir Japānas zirnekļkrabis (Macrocheira kaempferi), kura kopējais ķermeņa un kāju izplētums ir 4 metri.[5] Krabjiem galvenā pazīme ir īsā aste jeb īsais, saplacināts vēders, kas pilnībā paslēpies zem krūšu daļas. Arī zinātniskais nosaukums raksturo īso asti. Grieķu vārds βραχύς / brachys[6] latviski nozīmē īss un vārds οὐρά / οura - aste.[7]
Dzimuma dimorfisms
Krabju sugām ir raksturīgs dzimuma dimorfisms. Tēviņiem spīles parasti ir lielākas nekā mātītēm.[8] Visizteiktāk ši īpašība izpaužas krabjiem vijolniekiem (Uca), kuru tēviņiem viena spīle ir izteikti lielāka nekā otra spīle. Lielā spīle tiek izmantota savstarpējai komunikācijai, īpaši, lai piesaistītu mātītes.[9] Otra atšķirība starp tēviņiem un mātītēm ir vēdera (pleona) forma. Lielākajai daļai tēviņu vēders ir šaurs un trīstūra formā, bet mātītēm tas ir plats un noapaļotā formā,[10] jo mātītes perē olas, kas piestiprinātas pie vēderkājām (pleopodiem)
Uzvedība un barība
Krabji pārvietojas sāniski, jo to kāju motorika visefektīgāk strādā uz sāniem.[11] Ir sugas, kas pārvietojas uz priekšu un atpakaļu, piemēram, varžu krabji (Raninidae), parastais zirnekļkrabis (Libinia emarginata) un karavīrkrabis (Mictyris platycheles). Dažas sugas spēj peldēt, piemēram, šķēpastes krabji (Portunidae) un mēness krabji (Matutidae). Vairumam sugu raksturīga sarežģīta uzvedība - krabji sazinās bungājot vai mājot ar spīlēm; tēviņi mēdz cīnīties savā starpā par mātītēm, reizēm krabji cīnās arī par labākajām paslēptuvēm.
Krabji ir visēdāji, kas pārsvarā pārtiek no aļģēm, taču atkarībā no sugas tie ēd arī gliemjus, tārpus, citus desmitkājvēžus, sēnes, baktērijas un oganiskos atkritumus. Daudzu sugu krabji vislabāk attīstās, ja barībā lieto gan augus, gan dzīvniekus. Krabji ir slaveni ar to, ka tie savā starpā sadarbojas, lai sagādātu barību un drošību savai ģimenei. Pārošanās laikā mātīte piemeklē drošu slēptuvi, kurā uzturas olu perēšanas laikā.[12]
Krabji - pārtikas produkts
Apmēram 20% no visiem pārtikā patērētajiem vēžveidīgajiem ir krabji. Katru gadu cilvēki apēd 1,5 miljonus tonnu krabju. No visiem krabjiem pārtikā vispopulārākais ir Japānas zilais peldkrabis (Portunus trituberculatus), kas sastāda 1/5 daļu no apēstajiem krabjiem. Citas iecienītākās krabju sugas ir zilais pelkrabis (Portunus pelagicus), zilais krabis (Callinectes sapidus), ēdamais krabis (Cancer pagurus), Dungeness krabis (Metacarcinus magister), purva krabis (Scylla serrata) u.c. Katru no šīm sugām gadā patērē vairāk kā 20 000 tonnas.[13]
Karbju ēdieni
Krabjus pārtikā lieto visā pasaulē, un tos gatavo dažādos veidos. Dažām sugām apēd visas sastāvdaļas, ieskaitot čaulu, piemēram, mīkstčaulas krabjus, citām sugām ēd tikai spīļu un kāju gaļu, piemēram, sniega krabjus (Chionoecetes).
Krabjus parasti vāra. Bet Austrumāzijā krabju mātītes ēd arī jēlas. Āzijā krabjus gatavo ļoti asus, izmantojot čillī piparus vai asu garšvielu maisījumu, piemēram, Indijā ir populārs masala garšvielās gatavots krabis.
Sistemātika
- infrakārta Krabji (Brachyura)
- Ciklodoripodkrabju sekcija (Cyclodorippoida)
- Eibrahiuru sekcija (Eubrachyura)
- apakšsekcija Heterotremata
- apakšsekcija Thoracotremata
- Raninoidkrabju sekcija (Raninoida)
- Sūkļu krabju sekcija (Dromiacea)
Atsauces
- ↑ «Enciklopēdija "Latvijas Daba"». Skatīts: 2009-06-27.
- ↑ R. von Sternberg & N. Cumberlidge (2001). "On the heterotreme-thoracotreme distinction in the Eubrachyura De Saint Laurent, 1980 (Decapoda: Brachyura)". Crustaceana 74 (4): 321–338. doi:10.1163/156854001300104417
- ↑ Carrie E. Schweitzer & Rodney M. Feldmann (2010). "The oldest Brachyura (Decapoda: Homolodromioidea: Glaessneropsoidea) known to date (Jurassic)". Journal of Crustacean Biology 30 (2): 251–256. doi:10.1651/09-3231.1
- ↑ Ray W. Ingle (1997). Crayfishes, Lobsters, and Crabs of Europe: An Illustrated Guide to Common and Traded Species. London: Chapman & Hall. ISBN 978-0-412-71060-5
- ↑ Japanese Spider Crab Macrocheira kaempferi
- ↑ Henry George Liddel & Robert Scott. "βραχύς". A Greek–English Lexicon. Perseus Digital Library. Retrieved May 24, 2010.
- ↑ Henry George Liddel & Robert Scott. "οὐρά". A Greek–English Lexicon. Perseus Digital Library. Retrieved May 24, 2010.
- ↑ Mottled Shore Crab
- ↑ Claw waving display changes with receiver distance in fiddler crabs, Uca perplexa
- ↑ [http://digital.csic.es/bitstream/10261/19120/3/1148.pdf Post-larval development and sexual dimorphism of the spider crab Maja brachydactyla (Brachyura: Majidae)
- ↑ A. G. Vidal-Gadea, M. D. Rinehart & J. H. Belanger (2008). "Skeletal adaptations for forwards and sideways walking in three species of decapod crustaceans". Arthropod Structure & Development 37 (2): 179–194. doi:10.1016/j.asd.2007.06.002. PMID 18089130
- ↑ Evolution of the abdominal holding systems of brachyuran crabs (Crustacea, Decapoda, Brachyura)
- ↑ Global Capture Production 1950-2010
Ārējās saites
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Brachyura |