Smoļenskas kņazs (krievu: князь Смоленский) bija valdnieka tituls Smoļenskas kņazistē no 1010. līdz 1405. gadam.
Smoļenskas kņazi ir cēlušies no varjagiem, kas 9.-10. gadsimtā valdīja pilskalnos, kas bija izvietoti gar svarīgākajiem upju ceļiem no "varjagiem uz grieķiem" (Ceļš no varjagiem uz grieķiem). 11. gadsimtā Smoļenskā valdīja Kijivas lielkņazu Rurikoviču dzimtas vietvalži. 12. gadsimtā Smoļenskas kņazu tronī nonāca Kijivas kņaza Rostislava Mstislaviča pēcnācēji ("Rostislaviči"), kas valdīja Smoļenskā un Kijivā. 13. gadsimta sākumā Rostislaviči iesaistījās Livonijas krusta karos. 1212. un 1214. gadā viņu vadītās karadraudzes uzbruka ugauņiem, 1217. un 1219. gadā viņi piedalījās cīņās ar Zobenbrāļu ordeni un to sabiedrotajiem letiem un līviem (Kauja pie Otepē (1217)). 1229. gadā tika noslēgts miera līgums ar Rīgu (sk. zemāk).
Smoļenskas kņazi saglabāja neatkarību līdz 1274. gadam, kad bija spiesti pakļauties Zelta Ordas haniem.
1386. gadā Lietuvas dižkungs Vītauts Dižais sakāva Smoļenskas karaspēku un 1404. gadā pievienoja saviem valdījumiem. Pēc tam Smoļenskā valdīja Lietuvas vietvalži ar kņaza titulu, viņu vārdi ir tikai daļēji zināmi, pēc 1488. gada tika lietots Smoļenskas stārasta, no 1508. gada vaivada tituls (lietuviešu: Smolensko seniūnas, Smolensko vaivada). 1514. gadā Smoļensku iekaroja Maskavijas lielkņaziste, 1611.-1654. gadā Polijas-Lietuvas kopvalsts atguva pārvaldību pār Smoļenskas vaivadiju, pēc tam to pievienoja Krievijas caristei.
|
---|
| Galvenās kņazistes (lielkņazistes) | | |
---|
| Citas kņazistes (dalienas kņazistes), daudzas radušās pēc Senās Krievzemes sairšanas un Zelta Ordas periodā | |
---|
|
|
---|
| Impērijas ķeizara pilns tituls (1917): "Viskrievijas, Maskavas, Kijevas, Vladimiras, Novgorodas imperators un patvaldnieks, Kazaņas cars, Astrahaņas cars, Polijas cars, Sibīrijas cars, Taurijas Hersonesas cars, Gruzijas cars, Pleskavas valdnieks un Smoļenskas, Lietuvas, Volīnijas, Podolijas un Somijas lielkņazs, Igaunijas, Vidzemes, Kurzemes un Zemgales, Žemaitijas, Belostokas, Karēlijas, Tveras, Udoras, Permas, Vjatkas, Bulgārijas u.c. kņazs, Ņižņijnovgorodas, Čerņigovas, Rjazaņas, Polockas, Rostovas, Jaroslavļas, Belozerskas, Jugras, Obdoras, Kondas, Vitebskas, Mstislavas un visas ziemeļu zemes valdnieks un lielkņazs, Ivērijas, Kartlijas un Kabardijas zemes un Armēnijas apgabala pavēlnieks un valdnieks, Čerkesu un Kalniešu kņazu un pārējo mantots valdnieks un īpašnieks, Turkestānas valdnieks utt. utt." | | Lielkrievija | |
---|
| Anektētās lielkņazistes | |
---|
| Novgorodas zemes | |
---|
| Tatāru hanistes | |
---|
| Baltijas provinces un Karēlija | |
---|
| Lietuvas dižkunigaitija | |
---|
| Ukraina | |
---|
| Kaukāza valstis | |
---|
| Somijas lielhercogiste | |
---|
| Polijas karaliste | |
---|
| Turkestāna | |
---|
|