Džavāharlāls Nehru (hindi: जवाहरलाल नेहरू, izrunā: /ˈdʒəʋaːɦərˈlaːl ˈneːɦru/, angļu: Jawaharlal Nehru, izrunā: /dʒəwəhəˈlɑːl ˈnɛəruː/; dzimis 1889. gada 14. novembrī, miris 1964. gada 27. maijā) bija Indijas politiķis no Indijas Nacionālā kongresa partijas un Indijas pirmais premjerministrs. Būdams viens no tuvākajiem Mahātmas Gandija līdzgaitniekiem, Neru bija viena no svarīgākajām personām Indijas neatkarības kustības ceļā uz neatkarīgo Indijas valsti. Indijā bieži godāts par Panditu Nehru (Pandit Nehru — “Skolotājs Nehru”).
Dzimis 1889. gadā ievērojamā indiešu politiķa un jurista Motilala Nehru ģimenē. Jaunības gados kļuva par Indijas Nacionālā kongresa kreisā spārna līderi. Ar Mahatmas Gandija atbalstu 1929. gadā Nehru kļuva par Indijas Nacionālā kongresa vadītāju. Ideoloģiski Nehru bija fabiāņu sociālisma piekritējs.
1947. gada 15. augustā Džavāharlāls Nehru pacēla neatkarīgās Indijas karogu Deli, deklarēja neatkarīgās Indijas rašanos un kļuva par pirmo Indijas premjerministru. Viens no Nepievienošanās kustības radītājiem un galvenajiem līderiem.
Džavāharlāla Nehru meita Indira Gandija un mazdēls Radživs Gandijs arī kļuva par Indijas premjerministriem.