Gudžarāta (gudžaratu: ગુજરાત, Gujǎrāt, izrunā: /ˈɡudʒ(ə)ɾaːt/) ir Indijas štats, kas atrodas valsts rietumos. Štata platība ir 196 204 km2. Gudžarātas administratīvais centrs ir Gāndhīnagara, bet lielākā pilsēta — Amdāvāda (Ahmadābāda). 2011. gadā Gudžarātā dzīvoja ap 60 miljoniem cilvēku.
Gudžarāta atrodas Indostānas ziemeļrietumos. Štats ziemeļrietumos robežojas ar Pakistānu, ziemeļos un ziemeļaustrumos ar Rādžastānu, austrumos ar Madhju Pradēšu, bet dienvidaustrumos ar Mahārāštru. Dienvidaustrumos štats robežojas arī ar Indijas apvienotajām teritorijām Dādru un Nagarhaveli un Damānu un Diu. Dienvidos un rietumos štatu apskalo Arābijas jūra. Krasta līnijas gatums ir aptuveni 1600 km. Liela daļa no štata atrodas Kāthiāvāras pussalā. Lielas un nozīmīgas upes, kas plūst caur štatu, ir Narmada, Tāpi un Sābarmatī.
Pēc Kepena klimata klasifikācijas lielākajā daļā no Gudžarātas štata valda karsts pustuksneša klimats (BSh). Štata ziemeļrietumos pie robežas ar Pakistānu valda karsts tuksneša klimats (BWh). Pēc 2011. gada datiem 9,7 % no štata teritorijas klāj meži.[1] Divus gadus iepriekš, 2009. gadā, bija 7,46 % no štata teritorijas. Lielākie mežu masīvi atrodas Dangas apgabalā.
Gudžarātā atrodas 4 nacionālie parki. Gīra nacionālajā parkā dzīvo pēdējās savvaļā dzīvojošās Āzijas lauvas. Pārējie trīs nacionālie parki ir Vansdas nacionālais parks, Velavadaras nacionālais parks un Kačhas līča jūras nacionālais parks. Ir arī vairāki dabas rezervāti.
No 4. līdz 2. gadu tūkstotim p.m.ē. Gudžarāta ietilpa Indas ielejas civilizācijas reģiona dienvidu daļā, lielākie arheoloģiskie izrakumi veikti Dholaviras, Goladhoro un Lothalas apdzīvotajās vietās. Mahābhāratas tekstā minēts, ka Dvārakā valdījis Krišna.
4. gadsimtā p.m.ē. Gudžarātu pakļāva Maurju impērijas valdnieks Čandragupta Maurja, bet 4. gadsimtā m.ē. Guptu impērija. 6. gadsimtā varu Gudžarātas dienvidu daļā pārņēma Čalukju dinastijas valdnieki, kas 730. gadā atvairīja arābu Umajādu kalifāta karaspēka iebrukumu.
1300. gadā Gudžarātu pakļāva Deli sultāns. 1411. gadā Gudžarātas sultāns Ahmeds Šahs nodibināja Ahmedabadas pilsētu.
1572. gadā Gudžarātu pakļāva moguli, bet 18. gadsimta beigās maratu lielvalsts. 1802.–1803. gada karā Britu Austrumindijas kompānijas karaspēks uzveica maratus. No 1818. gada daudzās gudžarātu valstis atradās Bombejas prezidentūras pakļautībā.
Gudžarātā ir dzimis Mohandāss Karamčands Gandijs, kas 1920. gadā izsludināja vispārējas pasīvas pretošanās kampaņu Britu Indijas varas iestādēm. Lai piespiestu valdību atteikties no sāls nodokļa, 1930. gadā viņš organizēja 388 km garu "Sāls maršu" no savas dzīvesvietas pie Amdāvādas līdz jūras krastam, kur gājiena dalībnieki paši ieguva jūras sāli.
Pēc Britu Indijas sadalīšanās un Indijas domīnijas izveides 1947. gadā Bombejas prezidentūru pārveidoja par Bombejas štatu. 1960. gadā štatu sadalīja pēc izplatītākās valodas principa, ziemeļdaļā no 17 apgabaliem izveidojot Gudžarātas štatu, bet dienviddaļā Mahārāštras štatu.
Laika gaitā štata apgabali dalījās sīkāk, mūsdienās Gudžarātas štats administratīvi dalās 33 apgabalos.
Pēc 2011. gada tautskaites datiem lielākās Gudžarātas pilsētas pēc iedzīvotāju skaita ir:
Izplatītākās reliģijas ir hinduisms (88,6%) un islāms (9,7%).