1901. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1898 1899 1900 - 1901 - 1902 1903 1904 |
| Latvijā: | 1898 1899 1900 - 1901 - 1902 1903 1904 |
| Laikapstākļi: | 1898 1899 1900 - 1901 - 1902 1903 1904 |
| Sportā: | 1898 1899 1900 - 1901 - 1902 1903 1904 |
| Kino: | 1898 1899 1900 - 1901 - 1902 1903 1904 |
Šajā lapā ir apkopoti 1901. gada notikumi Latvijas vēsturē. Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes tolaik atradās Krievijas Impērijas sastāvā (Kurzemes, Vidzemes un Vitebskas guberņā).
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 7. maijs — par Rīgas pilsētas galvu Rīgas dome ievēlēja Džordžu Armitstedu.
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. jūnijs — Rīgā (Esplanādē) sakarā ar Rīgas 700 gadu jubileju tika atklāta vērienīga Rūpniecības un amatniecības izstāde.
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 24. jūlijs — Rīgā atklāta pirmā elektriskā tramvaja līnija, kas gāja pa tagadējo Brīvības ielu.
Augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 16. augusts — tika uzstādīts dienas maksimālās gaisa temperatūras rekords +30,6 grādi, kurš tika pārspēts tikai 2010. gadā.
Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 23. septembris — Rīgas Latviešu Atturības Biedrība „Auseklis” atklāja pirmo Tautas namu Rīgā.
Decembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 18. decembris — tika iesvētīta Baltinavas pareizticīgo baznīca.
Nezināms datums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Rīgas—Tukuma dzelzceļa līnija tika pagarināta līdz Ventspilij.
- Daugavgrīvas bijušā cietokšņa teritorijā notika arheoloģiskie izrakumi.
- Bukaišos tika uzcelts Biedrības nams.
- Tika pabeigts un sāka uzņemt pirmos kuģus Liepājas Karostas kanāls.
- Krievijas cars Nikolajs II apmeklēja Liepāju un ielika pirmo akmeni Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo jūras katedrāles būvē.
- Tika atklāta telefona sakaru līnija starp Rīgu un Jelgavu.
- Rīgā tika uzcelts pirmais publiskais kinoteātris "The Royal Vio", kura zālē varēja sanākt 888 skatītāji, bet balkonā vēl 312.
- Rīgā sāka izveidot dārzu pilsētu ar nosaukumu "Ķeizarmežs" (tagadējais Mežaparks).
- Tumes pagasta Jaunmokās tiek pabeigta arhitekta Vilhelma Bokslafa projektētā jaunā Rīgas mēra Džordža Armitsteda medību pils būvniecība.
Kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Rūdolfs Blaumanis sarakstīja lugu "No saldenās pudeles".
- Gleznotājs Janis Rozentāls pārcēlās uz Rīgu.
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 19. jūlijs — Mariss Vētra, dziedātājs un rakstnieks (miris 1965)
- 26. jūlijs — Konstantīns Čakste, tiesību zinātnieks, politiķis, pretestības kustības dalībnieks Otrā pasaules kara laikā, Latvijas Centrālās Padomes priekšsēdētājs. (miris 1945)
- 27. oktobris — Aleksandrs Čaks, dzejnieks un rakstnieks (miris 1950)
- 4. decembris — Meikuls Apeļs, latgaliešu literāts, pirmās latgaliešu literatūras vēstures autors. (miris 1979)
- 22. decembris — Pāvils Vīlips, dzejnieks, aktrises Elvīras Brambergas vīrs (miris 1979)
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 28. marts — Kārlis Zemītis (Pērsietis), latviešu fabulists. (dzimis 1862.)
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |