www.fgks.org   »   [go: up one dir, main page]

Pāriet uz saturu

Tautvils: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
16. rindiņa: 16. rindiņa:
Kā Polockas kņazs viņš centās uzturēt labas attiecības ar Livonijas ordeni.
Kā Polockas kņazs viņš centās uzturēt labas attiecības ar Livonijas ordeni.
Savas valdīšanas laikā viņš atkal pievienoja Polockas valdījumiem Vitebskas kņazisti, kur iecēla savu dēlu Konstantīnu par kņazu.
Savas valdīšanas laikā viņš atkal pievienoja Polockas valdījumiem Vitebskas kņazisti, kur iecēla savu dēlu Konstantīnu par kņazu.
Pēc Mindauga nogalināšanas 1263. gadā Tautvils pretendēja uz Lietuvas dižkungigaiša troni, bet viņu nogalināja [[Tranaitis]], kas pats uz īsu laiku kļuva par dižkunigaiti.
Pēc Mindauga nogalināšanas 1263. gadā Tautvils pretendēja uz Lietuvas dižkungigaiša troni, bet viņu nogalināja žemaišu kunigaitis [[Tranaitis]], kas pats uz īsu laiku kļuva par dižkunigaiti.


== Literatūra ==
== Literatūra ==

Versija, kas saglabāta 2010. gada 3. augusts, plkst. 12.19

Tautvils vai Tautivils (lietuviešu: Tautvilas, Tautvila, baltkrievu: Таўцівіл, vācu: Tautvila, Tautwil) bija Lietuvas karaļa Mindauga brāļadēls un sāncensis cīņā par varu, vēlāk Polockas kņazs (1254-1263).

Vārda nozīme

Personvārds Tautvils cēlies no salikteņa taut- (tauta) + vil- (viltis) – „tautas cerība“.

Vēsture

Tautvils bija Lietuvas dižkunigaiša Mindauga brāļa Dausprunga dēls un vasalis. Pēc kāzām ar Polockas kņaza Bračislava meitu viņš kļuva par Polockas kņaza mantinieku. 1248. gadā pēc Mindauga rīkojuma Tautvils kopā ar savu brāli Ģedvīdu (Gedvydas) un tēvoci Žemaitijas kunigaiti Vikintu vadīja lietuviešu iekarošanas karagājienu uz Smoļenskas zemi. Pēc lietuviešu karaspēka sakāves kaujā pie Protvas upes Mindaugs atsavināja viņu zemes un pievienoja saviem īpašumiem. 1249. gadā Tautvils, Ģedvīds un Vikints aizbēga uz Galīciju pie Tautvila māsas vīra kņaza Daniela (Данило Галицький).

1248. vai 1250. gadā Tautvils ieradās Rīgā, lai noslēgtu savienību pret Mindaugu. Kā priekšnoteikums bija Tautvila pāriešana katoļu ticībā, viņu kristīja Rīgas bīskaps Nikolajs no Nauenas. Tajā pašā gadā Livonijas ordenis rīkoja karagājienu uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju un karagājienu uz Zemgali. 1251. gadā Mindaugs noslēdza miera līgumu ar Livonijas ordeņa mestru Andreasu, Tautvils turpināja cīņu patstāvīgi. 1252. gadā Tautvils kopā ar Vikintu vadīja uzbrukumu Mindauga rezidencei Vorutas pilskalnā. Pēc zaudējuma viņu karaspēks atkāpās uz Vikinta rezidenci Rietavā, kur Vikints gāja bojā, bet Tautvils aizbēga uz Galīciju. Tur viņš piedalījās kņaza Daniela karagājienā pret Čehijas karali Otokaru II un karagājienos pret jātvingiem. Iespējams, ka Tautvils piedalījās kņaza Daņilo kronēšanā Drohičinā par "Krievijas karali" 1253. gadā, ko atbalstīja Romas pāvests Inocents IV.

Pēc Mindauga kronēšanas par Lietuvas karali Tautvils 1254. gadā atzina sevi par Mindauga vasali un saņēma Polockas kņazisti kā lēni. Kā Polockas kņazs viņš centās uzturēt labas attiecības ar Livonijas ordeni. Savas valdīšanas laikā viņš atkal pievienoja Polockas valdījumiem Vitebskas kņazisti, kur iecēla savu dēlu Konstantīnu par kņazu. Pēc Mindauga nogalināšanas 1263. gadā Tautvils pretendēja uz Lietuvas dižkungigaiša troni, bet viņu nogalināja žemaišu kunigaitis Tranaitis, kas pats uz īsu laiku kļuva par dižkunigaiti.

Literatūra

  • Simas Sužiedėlis. Tautvilas. Encyclopedia Lituanica. V. Boston, Massachusetts: Juozas Kapočius. pp. 384. LCC 74-114275.
  • Lietuvos valdovai (XIII-XVIII a.): enciklopedinis žinynas. Vytautas Spečiūnas (red.). Vilnius: Mokslo ir enciklopedijų leidybos institutas. 2004, 20–21 lpp. ISBN 5-420-01535-8.

Ārējās saites

Mārtiņa Zīverta luga