Tautvils: Atšķirības starp versijām

**Tautvils**
*Tautvilas/Таўцівіл*
Tautvils; Tautvilas/Таўцівіл
Polockas kņazs
	1254?. gads — 1263. gads
Priekštecis	Bračislavs Vasiļkovičs
Pēctecis	Konstantīns Bezrocis
Miris	1264. gads
Tēvs	Dausprungs

Pārlūkot vēsturi

← Vecāka versija Jaunāka versija →

Dzēstais saturs Pievienotais saturs

VizuālaisVikiteksts

Vienā rindā

Versija, kas saglabāta 2022. gada 30. aprīlis, plkst. 11.31

Tautvils vai Tautivils (lietuviešu: Tautvilas, Tautvila, baltkrievu: Таўцівіл, vācu: Tautvila, Tautwil, miris 1264. gadā) bija Lietuvas karaļa Mindauga brāļadēls un sāncensis cīņā par varu, vēlāk Polockas kņazs (1254-1263).

Vārda nozīme

Personvārds Tautvils cēlies no salikteņa taut- (tauta) + vil- (viltis) — „tautas cerība“.

Vēsture

Tautvils bija Lietuvas dižkunigaiša Mindauga brāļa Dausprunga dēls un vasalis. Ap 1239. gadu pēc kāzām ar Polockas kņaza Bračislava meitu viņš kļuva par Polockas kņaza mantinieku. 1248. gadā pēc Mindauga rīkojuma Tautvils kopā ar savu brāli Ģedvīdu (Gedvydas) un tēvoci Žemaitijas kunigaiti Vikintu vadīja lietuviešu iekarošanas karagājienu uz Smoļenskas zemi. Pēc lietuviešu karaspēka sakāves kaujā pie Zubcovas Mindaugs atsavināja viņu zemes un pievienoja saviem īpašumiem. 1249. gadā Tautvils, Ģedvīds un Vikints aizbēga uz Galīciju pie Tautvila māsas vīra kņaza Daniela (Данило Галицький).

1248. vai 1250. gadā Tautvils ieradās Rīgā, lai noslēgtu savienību pret Mindaugu. Kā priekšnoteikums bija Tautvila pāriešana katoļu ticībā, viņu kristīja Rīgas bīskaps Nikolajs fon Nauens. Tajā pašā gadā Livonijas ordenis rīkoja karagājienu uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju un karagājienu uz Zemgali. 1251. gadā Mindaugs noslēdza miera līgumu ar Livonijas ordeņa mestru Andreasu, Tautvils turpināja cīņu patstāvīgi. 1252. gadā Tautvils kopā ar Vikintu vadīja uzbrukumu Mindauga rezidencei Vorutas pilskalnā. Pēc zaudējuma viņu karaspēks atkāpās uz Vikinta rezidenci Rietavā, kur Vikints gāja bojā, bet Tautvils aizbēga uz Galīciju. Tur viņš piedalījās Galīcijas-Volīnijas kņaza Daniela Romanoviča karagājienā pret Čehijas karali Otokaru II un karagājienos pret jātvingiem. Iespējams, ka Tautvils piedalījās kņaza Daniela kronēšanā Drohičinā par "Krievzemes karali" 1253. gadā, ko atbalstīja Romas pāvests Inocents IV.

Pēc Mindauga kronēšanas par Lietuvas karali Tautvils 1254. gadā atzina sevi par Mindauga vasali un saņēma Polockas kņazisti kā lēni. Kā Polockas kņazs viņš centās uzturēt labas attiecības ar Livonijas ordeni, savos valdījumos viņš atļāva dibināt Rutēnijas bīskapiju kā Rīgas arhibīskapa surfagānbīskapiju. Savas valdīšanas laikā viņš atkal pievienoja Polockas valdījumiem Vitebskas kņazisti, kur iecēla savu dēlu Konstantīnu par kņazu. Pēc Mindauga nogalināšanas 1263. gadā Tautvils pretendēja uz Lietuvas dižkunigaiša troni, bet viņu nogalināja žemaišu kunigaitis Tranaitis, kas pats uz īsu laiku kļuva par dižkunigaiti.

Literatūra

Simas Sužiedėlis. Tautvilas. Encyclopedia Lituanica. V. Boston, Massachusetts: Juozas Kapočius. pp. 384. LCC 74-114275.
Lietuvos valdovai (XIII-XVIII a.): enciklopedinis žinynas. Vytautas Spečiūnas (red.). Vilnius: Mokslo ir enciklopedijų leidybos institutas. 2004, 20—21 lpp. ISBN 5-420-01535-8.

Ārējās saites

Dimitri Steinke. Die Zivilrechtsordnungen des Baltikums ... (vāciski)

Mārtiņa Zīverta luga

Luga "Vara" (1944) par Lietuvas senvēsturi 13. gadsimtā, Mārtiņš Zīverts

Mindauga dzimtas valdnieks
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Bračislavs Vasiļkovičs	Polockas kņazs 1248, 1254—1263†	Pēctecis: Konstantīns Bezrocis

@@ 25. rindiņa: / 25. rindiņa: @@
 }}
 '''Tautvils''' vai '''Tautivils''' ({{val-lt|Tautvilas, Tautvila}}, {{val-be|Таўцівіл}}, {{val-de|Tautvila, Tautwil}}, miris [[1264]]. gadā) bija [[Lietuvas valdnieki|Lietuvas karaļa]] [[Mindaugs|Mindauga]] brāļadēls un sāncensis cīņā par varu, vēlāk [[Polockas kņazs]] (1254-1263).
 == Vārda nozīme ==
@@ 35. rindiņa: / 35. rindiņa: @@
 . gadā Tautvils, Ģedvīds un Vikints aizbēga uz [[Galīcija|Galīciju]] pie Tautvila māsas vīra kņaza [[Daniels Romanovičs|Daniela]] (''Данило Галицький'').
-. vai 1250. gadā Tautvils ieradās Rīgā, lai noslēgtu savienību pret Mindaugu. Kā priekšnoteikums bija Tautvila pāriešana katoļu ticībā, viņu kristīja [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas bīskaps]] [[Nikolajs no Nauenas]]. Tajā pašā gadā [[Livonijas ordenis]] rīkoja [[Karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju (1250)|karagājienu uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju]] un [[Karagājiens uz Zemgali (1250)|karagājienu uz Zemgali]].
+. vai 1250. gadā Tautvils ieradās Rīgā, lai noslēgtu savienību pret Mindaugu. Kā priekšnoteikums bija Tautvila pāriešana katoļu ticībā, viņu kristīja [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas bīskaps]] [[Nikolajs fon Nauens]]. Tajā pašā gadā [[Livonijas ordenis]] rīkoja [[Karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju (1250)|karagājienu uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju]] un [[Karagājiens uz Zemgali (1250)|karagājienu uz Zemgali]].
 . gadā Mindaugs noslēdza miera līgumu ar Livonijas ordeņa mestru [[Andreass no Felves|Andreasu]], Tautvils turpināja cīņu patstāvīgi.
 . gadā Tautvils kopā ar Vikintu vadīja uzbrukumu Mindauga rezidencei [[Voruta]]s pilskalnā. Pēc zaudējuma viņu karaspēks atkāpās uz Vikinta rezidenci Rietavā, kur Vikints gāja bojā, bet Tautvils aizbēga uz [[Galīcija|Galīciju]]. Tur viņš piedalījās [[Galīcijas-Volīnijas kņazi|Galīcijas-Volīnijas kņaza]] Daniela Romanoviča karagājienā pret [[Čehija]]s karali Otokaru II un karagājienos pret [[jātvingi]]em. Iespējams, ka Tautvils piedalījās kņaza Daniela kronēšanā Drohičinā par "Krievzemes karali" 1253. gadā, ko atbalstīja Romas pāvests [[Inocents IV]].
 Pēc Mindauga kronēšanas par Lietuvas karali Tautvils 1254. gadā atzina sevi par Mindauga vasali un saņēma Polockas kņazisti kā lēni.