Tautvils: Atšķirības starp versijām
m Bots: Izdarīju kosmētiskas izmaiņas |
Nav labojuma kopsavilkuma |
||
(33 starpversijas, ko saglabājuši 13 lietotāji, nav parādītas) | |||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
{{Karaliskas personas infokaste |
|||
⚫ | |||
| vārds =Tautvils |
|||
| vārds_orģ = ''Tautvilas/Таўцівіл'' |
|||
| attēls = Убийство Товтивила.png |
|||
| apraksts = Kņaza Tautvila slepkavība |
|||
| amats =[[Polockas kņazs]] |
|||
| term_sākums = [[1254]]?. gads |
|||
| term_beigas = [[1263]]. gads |
|||
| priekštecis =[[Bračislavs Vasiļkovičs]] |
|||
| pēctecis =[[Konstantīns Bezrocis]] |
|||
| dzim_dati = |
|||
| dzim_vieta = |
|||
| dzīves_vieta = |
|||
| mir_dati =[[1264]]. gads |
|||
| mir_vieta = |
|||
| tēvs =[[Dausprungs]] |
|||
| māte = |
|||
| dinastija = |
|||
| dzīvesb = |
|||
| bērni = |
|||
| reliģija = |
|||
| apglabāts = |
|||
| paraksts = |
|||
| piezīmes = |
|||
}} |
|||
⚫ | |||
== Vārda nozīme == |
|||
Personvārds Tautvils cēlies no salikteņa ''taut- (tauta)'' + ''vil- (viltis)'' — „tautas cerība“. |
|||
== Vēsture == |
== Vēsture == |
||
Tautvils bija Lietuvas dižkunigaiša Mindauga brāļa [[Dausprungs|Dausprunga]] dēls un vasalis. |
Tautvils bija Lietuvas dižkunigaiša Mindauga brāļa [[Dausprungs|Dausprunga]] dēls un vasalis. Ap 1239. gadu pēc kāzām ar [[Polockas kņazs|Polockas kņaza]] [[Bračislavs Vasiļkovičs|Bračislava]] meitu viņš kļuva par Polockas kņaza mantinieku. |
||
1248. gadā pēc Mindauga rīkojuma Tautvils kopā ar savu brāli Ģedvīdu (''Gedvydas'') un tēvoci Žemaitijas kunigaiti [[Vikints|Vikintu]] vadīja lietuviešu iekarošanas karagājienu uz [[Smoļenskas kņazi|Smoļenskas zemi]]. Pēc lietuviešu karaspēka sakāves kaujā pie |
1248. gadā pēc Mindauga rīkojuma Tautvils kopā ar savu brāli Ģedvīdu (''Gedvydas'') un tēvoci Žemaitijas kunigaiti [[Vikints|Vikintu]] vadīja lietuviešu iekarošanas karagājienu uz [[Smoļenskas kņazi|Smoļenskas zemi]]. Pēc lietuviešu karaspēka sakāves kaujā pie Zubcovas Mindaugs atsavināja viņu zemes un pievienoja saviem īpašumiem. |
||
1249. gadā Tautvils, Ģedvīds un Vikints aizbēga uz [[Galīcija|Galīciju]] pie Tautvila māsas vīra kņaza Daniela (''Данило Галицький''). |
1249. gadā Tautvils, Ģedvīds un Vikints aizbēga uz [[Galīcija|Galīciju]] pie Tautvila māsas vīra kņaza [[Daniels Romanovičs|Daniela]] (''Данило Галицький''). |
||
1250. gadā Tautvils ieradās Rīgā, lai noslēgtu savienību pret Mindaugu. Kā priekšnoteikums bija Tautvila pāriešana katoļu ticībā, viņu kristīja [[Rīgas |
1248. vai 1250. gadā Tautvils ieradās Rīgā, lai noslēgtu savienību pret Mindaugu. Kā priekšnoteikums bija Tautvila pāriešana katoļu ticībā, viņu kristīja [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas bīskaps]] [[Nikolajs fon Nauens]]. Tajā pašā gadā [[Livonijas ordenis]] rīkoja [[Karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju (1250)|karagājienu uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju]] un [[Karagājiens uz Zemgali (1250)|karagājienu uz Zemgali]]. |
||
1251. gadā Mindaugs noslēdza miera līgumu ar Livonijas ordeņa mestru [[Andreass no Felves|Andreasu]], Tautvils turpināja cīņu patstāvīgi. |
1251. gadā Mindaugs noslēdza miera līgumu ar Livonijas ordeņa mestru [[Andreass no Felves|Andreasu]], Tautvils turpināja cīņu patstāvīgi. |
||
1252. gadā Tautvils kopā ar Vikintu vadīja uzbrukumu Mindauga rezidencei [[Voruta]]s pilskalnā. Pēc zaudējuma viņu karaspēks atkāpās uz Vikinta rezidenci Rietavā, kur Vikints gāja bojā, bet Tautvils aizbēga uz [[Galīcija|Galīciju]]. Tur viņš piedalījās kņaza Daniela karagājienā pret [[Čehija]]s karali Otokaru II un karagājienos pret [[jātvingi]]em. Iespējams, ka Tautvils piedalījās kņaza |
1252. gadā Tautvils kopā ar Vikintu vadīja uzbrukumu Mindauga rezidencei [[Voruta]]s pilskalnā. Pēc zaudējuma viņu karaspēks atkāpās uz Vikinta rezidenci Rietavā, kur Vikints gāja bojā, bet Tautvils aizbēga uz [[Galīcija|Galīciju]]. Tur viņš piedalījās [[Galīcijas-Volīnijas kņazi|Galīcijas-Volīnijas kņaza]] Daniela Romanoviča karagājienā pret [[Čehija]]s karali Otokaru II un karagājienos pret [[jātvingi]]em. Iespējams, ka Tautvils piedalījās kņaza Daniela kronēšanā Drohičinā par "Krievzemes karali" 1253. gadā, ko atbalstīja Romas pāvests [[Inocents IV]]. |
||
Pēc Mindauga kronēšanas par Lietuvas karali Tautvils 1254. gadā atzina sevi par Mindauga vasali un saņēma Polockas kņazisti kā lēni. |
Pēc Mindauga kronēšanas par Lietuvas karali Tautvils 1254. gadā atzina sevi par Mindauga vasali un saņēma Polockas kņazisti kā lēni. |
||
Kā Polockas kņazs viņš centās uzturēt labas attiecības ar Livonijas ordeni. |
Kā Polockas kņazs viņš centās uzturēt labas attiecības ar Livonijas ordeni, savos valdījumos viņš atļāva dibināt [[Rutēnijas bīskapija|Rutēnijas bīskapiju]] kā Rīgas arhibīskapa surfagānbīskapiju. |
||
Savas valdīšanas laikā viņš atkal pievienoja Polockas valdījumiem Vitebskas kņazisti, kur iecēla savu dēlu Konstantīnu par kņazu. |
Savas valdīšanas laikā viņš atkal pievienoja Polockas valdījumiem Vitebskas kņazisti, kur iecēla savu dēlu Konstantīnu par kņazu. |
||
Pēc Mindauga nogalināšanas 1263. gadā Tautvils pretendēja uz Lietuvas |
Pēc Mindauga nogalināšanas 1263. gadā Tautvils pretendēja uz Lietuvas dižkunigaiša troni, bet viņu nogalināja žemaišu kunigaitis [[Tranaitis]], kas pats uz īsu laiku kļuva par dižkunigaiti. |
||
== Literatūra == |
== Literatūra == |
||
* Simas Sužiedėlis. Tautvilas. Encyclopedia Lituanica. V. Boston, Massachusetts: Juozas Kapočius. pp. 384. LCC 74-114275. |
* Simas Sužiedėlis. Tautvilas. Encyclopedia Lituanica. V. Boston, Massachusetts: Juozas Kapočius. pp. 384. LCC 74-114275. |
||
* Lietuvos valdovai (XIII-XVIII a.): enciklopedinis žinynas. Vytautas Spečiūnas (red.). Vilnius: Mokslo ir enciklopedijų leidybos institutas. 2004, |
* Lietuvos valdovai (XIII-XVIII a.): enciklopedinis žinynas. Vytautas Spečiūnas (red.). Vilnius: Mokslo ir enciklopedijų leidybos institutas. 2004, 20—21 lpp. {{ISBN|5-420-01535-8}}. |
||
== Ārējās saites == |
== Ārējās saites == |
||
* [http://books.google.lv/books?id=h3LTi2NWvFsC&pg=PA60&lpg=PA60&dq=tautwil+Litauen&source=bl&ots=m9l8v-w-7U&sig=qcLn2y7K_RX5zJtwxaAIRaKoT0U&hl=lv&ei=oID3S4yULqagOMiuoZUM&sa=X&oi=book_result&ct=result&resnum=1&ved=0CBMQ6AEwAA#v=onepage&q=tautwil%20Litauen&f=false Dimitri Steinke. Die Zivilrechtsordnungen des Baltikums ...] {{de ikona}} |
* [http://books.google.lv/books?id=h3LTi2NWvFsC&pg=PA60&lpg=PA60&dq=tautwil+Litauen&source=bl&ots=m9l8v-w-7U&sig=qcLn2y7K_RX5zJtwxaAIRaKoT0U&hl=lv&ei=oID3S4yULqagOMiuoZUM&sa=X&oi=book_result&ct=result&resnum=1&ved=0CBMQ6AEwAA#v=onepage&q=tautwil%20Litauen&f=false Dimitri Steinke. Die Zivilrechtsordnungen des Baltikums ...] {{de ikona}} |
||
== Mārtiņa Zīverta luga == |
|||
⚫ | |||
* [https://web.archive.org/web/20090519003201/http://www.gudrinieks.lv/referati/petniecisks-darbs/martina-ziverta-luga-vara.html Luga "Vara" (1944) par Lietuvas senvēsturi 13. gadsimtā], [[Mārtiņš Zīverts]] |
|||
{{kastes sākums}} |
|||
[[be:Таўцівіл Даўспрункавіч]] |
|||
{{Mindauga dzimtas valdnieki}} |
|||
[[en:Tautvilas]] |
|||
{{s-amati}} |
|||
[[lt:Tautvilas]] |
|||
{{Amatu secība | pirms = [[Bračislavs Vasiļkovičs]] | virsraksts = [[Polockas kņazi|Polockas kņazs]] | periods = [[1248]], [[1254]]—[[1263]]† | pēc = [[Konstantīns Bezrocis]] }} |
|||
{{kastes beigas}} |
|||
⚫ | |||
[[Kategorija:1264. gadā mirušie]] |
Pašreizējā versija, 2023. gada 2. augusts, plkst. 16.58
Tautvils Tautvilas/Таўцівіл | |
---|---|
Kņaza Tautvila slepkavība | |
Polockas kņazs | |
1254?. gads — 1263. gads | |
Priekštecis | Bračislavs Vasiļkovičs |
Pēctecis | Konstantīns Bezrocis |
Miris | 1264. gads |
Tēvs | Dausprungs |
Tautvils vai Tautivils (lietuviešu: Tautvilas, Tautvila, baltkrievu: Таўцівіл, vācu: Tautvila, Tautwil, miris 1264. gadā) bija Lietuvas karaļa Mindauga brāļadēls un sāncensis cīņā par varu, vēlāk Polockas kņazs (1254-1263).
Vārda nozīme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Personvārds Tautvils cēlies no salikteņa taut- (tauta) + vil- (viltis) — „tautas cerība“.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tautvils bija Lietuvas dižkunigaiša Mindauga brāļa Dausprunga dēls un vasalis. Ap 1239. gadu pēc kāzām ar Polockas kņaza Bračislava meitu viņš kļuva par Polockas kņaza mantinieku. 1248. gadā pēc Mindauga rīkojuma Tautvils kopā ar savu brāli Ģedvīdu (Gedvydas) un tēvoci Žemaitijas kunigaiti Vikintu vadīja lietuviešu iekarošanas karagājienu uz Smoļenskas zemi. Pēc lietuviešu karaspēka sakāves kaujā pie Zubcovas Mindaugs atsavināja viņu zemes un pievienoja saviem īpašumiem. 1249. gadā Tautvils, Ģedvīds un Vikints aizbēga uz Galīciju pie Tautvila māsas vīra kņaza Daniela (Данило Галицький).
1248. vai 1250. gadā Tautvils ieradās Rīgā, lai noslēgtu savienību pret Mindaugu. Kā priekšnoteikums bija Tautvila pāriešana katoļu ticībā, viņu kristīja Rīgas bīskaps Nikolajs fon Nauens. Tajā pašā gadā Livonijas ordenis rīkoja karagājienu uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju un karagājienu uz Zemgali. 1251. gadā Mindaugs noslēdza miera līgumu ar Livonijas ordeņa mestru Andreasu, Tautvils turpināja cīņu patstāvīgi. 1252. gadā Tautvils kopā ar Vikintu vadīja uzbrukumu Mindauga rezidencei Vorutas pilskalnā. Pēc zaudējuma viņu karaspēks atkāpās uz Vikinta rezidenci Rietavā, kur Vikints gāja bojā, bet Tautvils aizbēga uz Galīciju. Tur viņš piedalījās Galīcijas-Volīnijas kņaza Daniela Romanoviča karagājienā pret Čehijas karali Otokaru II un karagājienos pret jātvingiem. Iespējams, ka Tautvils piedalījās kņaza Daniela kronēšanā Drohičinā par "Krievzemes karali" 1253. gadā, ko atbalstīja Romas pāvests Inocents IV.
Pēc Mindauga kronēšanas par Lietuvas karali Tautvils 1254. gadā atzina sevi par Mindauga vasali un saņēma Polockas kņazisti kā lēni. Kā Polockas kņazs viņš centās uzturēt labas attiecības ar Livonijas ordeni, savos valdījumos viņš atļāva dibināt Rutēnijas bīskapiju kā Rīgas arhibīskapa surfagānbīskapiju. Savas valdīšanas laikā viņš atkal pievienoja Polockas valdījumiem Vitebskas kņazisti, kur iecēla savu dēlu Konstantīnu par kņazu. Pēc Mindauga nogalināšanas 1263. gadā Tautvils pretendēja uz Lietuvas dižkunigaiša troni, bet viņu nogalināja žemaišu kunigaitis Tranaitis, kas pats uz īsu laiku kļuva par dižkunigaiti.
Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Simas Sužiedėlis. Tautvilas. Encyclopedia Lituanica. V. Boston, Massachusetts: Juozas Kapočius. pp. 384. LCC 74-114275.
- Lietuvos valdovai (XIII-XVIII a.): enciklopedinis žinynas. Vytautas Spečiūnas (red.). Vilnius: Mokslo ir enciklopedijų leidybos institutas. 2004, 20—21 lpp. ISBN 5-420-01535-8.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mārtiņa Zīverta luga[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mindauga dzimtas valdnieks | ||||
---|---|---|---|---|
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||||
Priekštecis: Bračislavs Vasiļkovičs |
Polockas kņazs 1248, 1254—1263† |
Pēctecis: Konstantīns Bezrocis |