www.fgks.org   »   [go: up one dir, main page]
Pāriet uz saturu

Tautvils: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Pārlūkot vēsturi
← Vecāka versija
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
VizuālaisVikiteksts
Addbot (diskusija | devums)
61 789 edits
m Bots: pārvieto 7 starpvikipēdiju saites, kas atrodas Vikidatos d:q2577157
Nav labojuma kopsavilkuma
 
(12 starpversijas, ko saglabājuši 7 lietotāji, nav parādīta)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
{{Karaliskas personas infokaste
⚫
'''Tautvils''' vai '''Tautivils''' ({{val-lt|Tautvilas, Tautvila}}, {{val-be|Таўцівіл}}, {{val-de|Tautvila, Tautwil}}) bija [[Lietuvas valdnieki|Lietuvas karaļa]] [[Mindaugs|Mindauga]] brāļadēls un sāncensis cīņā par varu, vēlāk [[Polockas kņazs]] (1254-1263).
| vārds =Tautvils
| vārds_orģ = ''Tautvilas/Таўцівіл''
| attēls = Убийство Товтивила.png
| apraksts = Kņaza Tautvila slepkavība
| amats =[[Polockas kņazs]]
| term_sākums = [[1254]]?. gads
| term_beigas = [[1263]]. gads
| priekštecis =[[Bračislavs Vasiļkovičs]]
| pēctecis =[[Konstantīns Bezrocis]]
| dzim_dati =
| dzim_vieta =
| dzīves_vieta =
| mir_dati =[[1264]]. gads
| mir_vieta =
| tēvs =[[Dausprungs]]
| māte =
| dinastija =
| dzīvesb =
| bērni =
| reliģija =
| apglabāts =
| paraksts =
| piezīmes =
}}

⚫
'''Tautvils''' vai '''Tautivils''' ({{val|lt|Tautvilas, Tautvila}}, {{val|be|Таўцівіл}}, {{val|de|Tautvila, Tautwil}}, miris [[1264]]. gadā) bija [[Lietuvas valdnieki|Lietuvas karaļa]] [[Mindaugs|Mindauga]] brāļadēls un sāncensis cīņā par varu, vēlāk [[Polockas kņazs]] (1254-1263).


== Vārda nozīme ==
== Vārda nozīme ==
5. rindiņa: 31. rindiņa:


== Vēsture ==
== Vēsture ==
Tautvils bija Lietuvas dižkunigaiša Mindauga brāļa [[Dausprungs|Dausprunga]] dēls un vasalis. Ap 1239. gadu pēc kāzām ar [[Polockas kņazs|Polockas kņaza]] Bračislava meitu viņš kļuva par Polockas kņaza mantinieku.
Tautvils bija Lietuvas dižkunigaiša Mindauga brāļa [[Dausprungs|Dausprunga]] dēls un vasalis. Ap 1239. gadu pēc kāzām ar [[Polockas kņazs|Polockas kņaza]] [[Bračislavs Vasiļkovičs|Bračislava]] meitu viņš kļuva par Polockas kņaza mantinieku.
1248. gadā pēc Mindauga rīkojuma Tautvils kopā ar savu brāli Ģedvīdu (''Gedvydas'') un tēvoci Žemaitijas kunigaiti [[Vikints|Vikintu]] vadīja lietuviešu iekarošanas karagājienu uz [[Smoļenskas kņazi|Smoļenskas zemi]]. Pēc lietuviešu karaspēka sakāves kaujā pie Protvas upes Mindaugs atsavināja viņu zemes un pievienoja saviem īpašumiem.
1248. gadā pēc Mindauga rīkojuma Tautvils kopā ar savu brāli Ģedvīdu (''Gedvydas'') un tēvoci Žemaitijas kunigaiti [[Vikints|Vikintu]] vadīja lietuviešu iekarošanas karagājienu uz [[Smoļenskas kņazi|Smoļenskas zemi]]. Pēc lietuviešu karaspēka sakāves kaujā pie Zubcovas Mindaugs atsavināja viņu zemes un pievienoja saviem īpašumiem.
1249. gadā Tautvils, Ģedvīds un Vikints aizbēga uz [[Galīcija|Galīciju]] pie Tautvila māsas vīra kņaza Daniela (''Данило Галицький'').
1249. gadā Tautvils, Ģedvīds un Vikints aizbēga uz [[Galīcija|Galīciju]] pie Tautvila māsas vīra kņaza [[Daniels Romanovičs|Daniela]] (''Данило Галицький'').
1248. vai 1250. gadā Tautvils ieradās Rīgā, lai noslēgtu savienību pret Mindaugu. Kā priekšnoteikums bija Tautvila pāriešana katoļu ticībā, viņu kristīja [[Rīgas arhibīskapi|Rīgas bīskaps]] [[Nikolajs no Nauenas]]. Tajā pašā gadā [[Livonijas ordenis]] rīkoja [[Karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju (1250)|karagājienu uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju]] un [[Karagājiens uz Zemgali (1250)|karagājienu uz Zemgali]].
1248. vai 1250. gadā Tautvils ieradās Rīgā, lai noslēgtu savienību pret Mindaugu. Kā priekšnoteikums bija Tautvila pāriešana katoļu ticībā, viņu kristīja [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas bīskaps]] [[Nikolajs fon Nauens]]. Tajā pašā gadā [[Livonijas ordenis]] rīkoja [[Karagājiens uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju (1250)|karagājienu uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju]] un [[Karagājiens uz Zemgali (1250)|karagājienu uz Zemgali]].
1251. gadā Mindaugs noslēdza miera līgumu ar Livonijas ordeņa mestru [[Andreass no Felves|Andreasu]], Tautvils turpināja cīņu patstāvīgi.
1251. gadā Mindaugs noslēdza miera līgumu ar Livonijas ordeņa mestru [[Andreass no Felves|Andreasu]], Tautvils turpināja cīņu patstāvīgi.
1252. gadā Tautvils kopā ar Vikintu vadīja uzbrukumu Mindauga rezidencei [[Voruta]]s pilskalnā. Pēc zaudējuma viņu karaspēks atkāpās uz Vikinta rezidenci Rietavā, kur Vikints gāja bojā, bet Tautvils aizbēga uz [[Galīcija|Galīciju]]. Tur viņš piedalījās [[Galīcijas-Volīnijas kņazi|Galīcijas-Volīnijas kņaza]] Daniela Romanoviča karagājienā pret [[Čehija]]s karali Otokaru II un karagājienos pret [[jātvingi]]em. Iespējams, ka Tautvils piedalījās kņaza Daniela kronēšanā Drohičinā par "Krievzemes karali" 1253. gadā, ko atbalstīja Romas pāvests [[Inocents IV]].
1252. gadā Tautvils kopā ar Vikintu vadīja uzbrukumu Mindauga rezidencei [[Voruta]]s pilskalnā. Pēc zaudējuma viņu karaspēks atkāpās uz Vikinta rezidenci Rietavā, kur Vikints gāja bojā, bet Tautvils aizbēga uz [[Galīcija|Galīciju]]. Tur viņš piedalījās [[Galīcijas-Volīnijas kņazi|Galīcijas-Volīnijas kņaza]] Daniela Romanoviča karagājienā pret [[Čehija]]s karali Otokaru II un karagājienos pret [[jātvingi]]em. Iespējams, ka Tautvils piedalījās kņaza Daniela kronēšanā Drohičinā par "Krievzemes karali" 1253. gadā, ko atbalstīja Romas pāvests [[Inocents IV]].


Pēc Mindauga kronēšanas par Lietuvas karali Tautvils 1254. gadā atzina sevi par Mindauga vasali un saņēma Polockas kņazisti kā lēni.
Pēc Mindauga kronēšanas par Lietuvas karali Tautvils 1254. gadā atzina sevi par Mindauga vasali un saņēma Polockas kņazisti kā lēni.
Kā Polockas kņazs viņš centās uzturēt labas attiecības ar Livonijas ordeni.
Kā Polockas kņazs viņš centās uzturēt labas attiecības ar Livonijas ordeni, savos valdījumos viņš atļāva dibināt [[Rutēnijas bīskapija|Rutēnijas bīskapiju]] kā Rīgas arhibīskapa surfagānbīskapiju.
Savas valdīšanas laikā viņš atkal pievienoja Polockas valdījumiem Vitebskas kņazisti, kur iecēla savu dēlu Konstantīnu par kņazu.
Savas valdīšanas laikā viņš atkal pievienoja Polockas valdījumiem Vitebskas kņazisti, kur iecēla savu dēlu Konstantīnu par kņazu.
Pēc Mindauga nogalināšanas 1263. gadā Tautvils pretendēja uz Lietuvas dižkunigaiša troni, bet viņu nogalināja žemaišu kunigaitis [[Tranaitis]], kas pats uz īsu laiku kļuva par dižkunigaiti.
Pēc Mindauga nogalināšanas 1263. gadā Tautvils pretendēja uz Lietuvas dižkunigaiša troni, bet viņu nogalināja žemaišu kunigaitis [[Tranaitis]], kas pats uz īsu laiku kļuva par dižkunigaiti.
20. rindiņa: 46. rindiņa:
== Literatūra ==
== Literatūra ==
* Simas Sužiedėlis. Tautvilas. Encyclopedia Lituanica. V. Boston, Massachusetts: Juozas Kapočius. pp. 384. LCC 74-114275.
* Simas Sužiedėlis. Tautvilas. Encyclopedia Lituanica. V. Boston, Massachusetts: Juozas Kapočius. pp. 384. LCC 74-114275.
* Lietuvos valdovai (XIII-XVIII a.): enciklopedinis žinynas. Vytautas Spečiūnas (red.). Vilnius: Mokslo ir enciklopedijų leidybos institutas. 2004, 20—21 lpp. ISBN 5-420-01535-8.
* Lietuvos valdovai (XIII-XVIII a.): enciklopedinis žinynas. Vytautas Spečiūnas (red.). Vilnius: Mokslo ir enciklopedijų leidybos institutas. 2004, 20—21 lpp. {{ISBN|5-420-01535-8}}.


== Ārējās saites ==
== Ārējās saites ==
26. rindiņa: 52. rindiņa:


== Mārtiņa Zīverta luga ==
== Mārtiņa Zīverta luga ==
* [http://www.gudrinieks.lv/referati/petniecisks-darbs/martina-ziverta-luga-vara.html [[Mārtiņš Zīverts]]. Luga "Vara" (1944) par Lietuvas senvēsturi 13. gadsimtā.]
* [https://web.archive.org/web/20090519003201/http://www.gudrinieks.lv/referati/petniecisks-darbs/martina-ziverta-luga-vara.html Luga "Vara" (1944) par Lietuvas senvēsturi 13. gadsimtā], [[Mārtiņš Zīverts]]


{{kastes sākums}}
{{kastes sākums}}
{{Mindauga dzimtas valdnieki}}
{{Mindauga dzimtas valdnieki}}
{{s-amati}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Bračislavs Vasiļkovičs]] | virsraksts = [[Polockas kņazi|Polockas kņazs]] | periods = [[1248]], [[1154]]—[[1263]]† | pēc = [[Konstantīns Bezrocis]] }}
{{Amatu secība | pirms = [[Bračislavs Vasiļkovičs]] | virsraksts = [[Polockas kņazi|Polockas kņazs]] | periods = [[1248]], [[1254]]—[[1263]]† | pēc = [[Konstantīns Bezrocis]] }}
{{kastes beigas}}
{{kastes beigas}}


[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]
[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]
[[Kategorija:1264. gadā mirušie]]

Pašreizējā versija, 2023. gada 2. augusts, plkst. 16.58

Tautvils
Tautvilas/Таўцівіл
Kņaza Tautvila slepkavība
Polockas kņazs
1254?. gads — 1263. gads
Priekštecis Bračislavs Vasiļkovičs
Pēctecis Konstantīns Bezrocis
Miris 1264. gads
Tēvs Dausprungs

Tautvils vai Tautivils (lietuviešu: Tautvilas, Tautvila, baltkrievu: Таўцівіл, vācu: Tautvila, Tautwil, miris 1264. gadā) bija Lietuvas karaļa Mindauga brāļadēls un sāncensis cīņā par varu, vēlāk Polockas kņazs (1254-1263).

Vārda nozīme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Personvārds Tautvils cēlies no salikteņa taut- (tauta) + vil- (viltis) — „tautas cerība“.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tautvils bija Lietuvas dižkunigaiša Mindauga brāļa Dausprunga dēls un vasalis. Ap 1239. gadu pēc kāzām ar Polockas kņaza Bračislava meitu viņš kļuva par Polockas kņaza mantinieku. 1248. gadā pēc Mindauga rīkojuma Tautvils kopā ar savu brāli Ģedvīdu (Gedvydas) un tēvoci Žemaitijas kunigaiti Vikintu vadīja lietuviešu iekarošanas karagājienu uz Smoļenskas zemi. Pēc lietuviešu karaspēka sakāves kaujā pie Zubcovas Mindaugs atsavināja viņu zemes un pievienoja saviem īpašumiem. 1249. gadā Tautvils, Ģedvīds un Vikints aizbēga uz Galīciju pie Tautvila māsas vīra kņaza Daniela (Данило Галицький).

1248. vai 1250. gadā Tautvils ieradās Rīgā, lai noslēgtu savienību pret Mindaugu. Kā priekšnoteikums bija Tautvila pāriešana katoļu ticībā, viņu kristīja Rīgas bīskaps Nikolajs fon Nauens. Tajā pašā gadā Livonijas ordenis rīkoja karagājienu uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju un karagājienu uz Zemgali. 1251. gadā Mindaugs noslēdza miera līgumu ar Livonijas ordeņa mestru Andreasu, Tautvils turpināja cīņu patstāvīgi. 1252. gadā Tautvils kopā ar Vikintu vadīja uzbrukumu Mindauga rezidencei Vorutas pilskalnā. Pēc zaudējuma viņu karaspēks atkāpās uz Vikinta rezidenci Rietavā, kur Vikints gāja bojā, bet Tautvils aizbēga uz Galīciju. Tur viņš piedalījās Galīcijas-Volīnijas kņaza Daniela Romanoviča karagājienā pret Čehijas karali Otokaru II un karagājienos pret jātvingiem. Iespējams, ka Tautvils piedalījās kņaza Daniela kronēšanā Drohičinā par "Krievzemes karali" 1253. gadā, ko atbalstīja Romas pāvests Inocents IV.

Pēc Mindauga kronēšanas par Lietuvas karali Tautvils 1254. gadā atzina sevi par Mindauga vasali un saņēma Polockas kņazisti kā lēni. Kā Polockas kņazs viņš centās uzturēt labas attiecības ar Livonijas ordeni, savos valdījumos viņš atļāva dibināt Rutēnijas bīskapiju kā Rīgas arhibīskapa surfagānbīskapiju. Savas valdīšanas laikā viņš atkal pievienoja Polockas valdījumiem Vitebskas kņazisti, kur iecēla savu dēlu Konstantīnu par kņazu. Pēc Mindauga nogalināšanas 1263. gadā Tautvils pretendēja uz Lietuvas dižkunigaiša troni, bet viņu nogalināja žemaišu kunigaitis Tranaitis, kas pats uz īsu laiku kļuva par dižkunigaiti.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Simas Sužiedėlis. Tautvilas. Encyclopedia Lituanica. V. Boston, Massachusetts: Juozas Kapočius. pp. 384. LCC 74-114275.
  • Lietuvos valdovai (XIII-XVIII a.): enciklopedinis žinynas. Vytautas Spečiūnas (red.). Vilnius: Mokslo ir enciklopedijų leidybos institutas. 2004, 20—21 lpp. ISBN 5-420-01535-8.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mārtiņa Zīverta luga[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mindauga dzimtas valdnieks
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Bračislavs Vasiļkovičs 		Polockas kņazs
1248, 1254—1263† 		Pēctecis:
Konstantīns Bezrocis
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Tautvils&oldid=3893761"