Parīze

Parīze Paris
valsts galvaspilsēta
Eifeļa tornis, kas simbolizē Parīzi
Karogs Ģerbonis
Parīze
Koordinātas: 48°51′24″N 2°21′03″E / 48.85667°N 2.35083°E / 48.85667; 2.35083Koordinātas: 48°51′24″N 2°21′03″E / 48.85667°N 2.35083°E / 48.85667; 2.35083
Valsts	Francija
Reģions	Ildefransa
Departaments	Parīze
Vēsturiskie nosaukumi	Lutetia (Senās Romas laikos)
Administrācija
• Mērs	Bertrāns Dalanoē
Platība[1]
• valsts galvaspilsēta	105,4 km2
Iedzīvotāji Izteiksmes kļūda: Neatpazīta pieturzīme "[".
• valsts galvaspilsēta	Izteiksmes kļūda: Neatpazīta pieturzīme "[".
• urbānā teritorija	10 197 678
• aglomerācija	11 836 970
Laika josla	CET (UTC+1)
Pasta indeksi	75001-75020, 75116
Mājaslapa	paris.fr
Parīze Vikikrātuvē

Parīze (franču: Paris; IPA: [paʁi]) ir Francijas galvaspilsēta un lielākā valsts pilsēta, kā arī Ildefransas reģiona administratīvais centrs un viens no valsts departamentiem. Parīze atrodas Sēnas upes krastos valsts ziemeļu daļā. Parīze ir valsts politiskais, biznesa un kultūras centrs. Parīzes platība ir 118,3 km². Tajā dzīvo 2,20 miljoni iedzīvotāji,^[2] bet, ja pieskaita arī piepilsētas, tad iedzīvotāju skaits pārsniedz 10 miljonus. Savukārt Parīzes metropoles iedzīvotāju skaits pārsniedz 12,5 miljonus. Līdz ar to tā ir viena no lielākajām Eiropas pilsētām.^[3] Parīzes iedzīvotājus dēvē par parīziešiem.

Tā ir viena no tūristu visapmeklētākajām pilsētām pasaulē.^{[nepieciešama atsauce]} Parīzē ir daudzi mākslas muzeji un vēsturiskas celtnes. Slavenākie objekti ir Eifeļa tornis, Luvra un Triumfa arka. Kopš viduslaikiem Parīze ir viena no Eiropas svarīgākajiem intelektuālajiem un mākslas centriem. Daudzas no Eiropas politiskajām, mākslas un kultūras parādībām ir dzimušas tieši Parīzē.

Parīze ir UNESCO, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) un Svaru un mēru starptautiskā biroja (BIMP) mītnes vieta.

Parīzes nosaukums ir cēlies no gallu cilts parīziju nosaukuma, kur savlaik apdzīvoja šo vietu. Kad Romas impērija pakļāva šo apvidu, viņi pilsētu nosauca par Lutētiju (latīņu: Lutetia), bet Flāvija Juliāna valdīšanas laikā (360—363) pilsēta tika pārsaukta par Parīzi.^[4]

Parīze tiek saukta arī citos nosaukumos, piemēram, par "La Ville-Lumière", kas tulkojumā nozīmē "Gaismas pilsēta".^[5]

Pamatraksts un citi raksti: Parīzes vēsture un Parīzes hronoloģija

Veicot arheoloģiskos izrakumus, ir datēts, ka jau ap 4200. gadu p.m.ē. apkaime ap Parīzi ir bijusi apdzīvota.^[6] Parīziju cilts, viena no ķeltu ciltīm, Sēnas krastos ir dzīvojuši ap 250. gadu p.m.ē.. Parīze tolaik bija neliels plūdu apdraudēts zvejnieku ciemats Sitē salā. To 55. gadā p.m.ē. iekaroja romieši. Romiešu apmetnes drīz uzplauka un izpletās Sēnas kreisajā krastā.

Pēc Romas impērijas sabrukuma rietumos, pilsētu 464. gadā iekaroja ģermāņu cilts franki. 508. gadā franku karalis Hlotārs I pasludināja Parīzi par karalistes galvaspilsētu. Vēlāk gan Kārlis Lielais pārcēla galvaspilsētu uz Āheni Vācijā, tomēr Parīze palika nozīmīga pilsēta. Divas reizes Parīzei uzbruka arī vikingi. 987. gadā par karali kļuva Hugo Kapets, un Parīze atkal kļuva par galvaspilsētu. Ilgu laiku karaļi kontrolēja tikai Parīzi un tās apkaimi, bet atlikušā Francija bija angļu baronu pakļautībā. Simtgadu kara laikā no 1420. līdz 1437. gadam angļi kontrolēja arī pašu Parīzi.

Viduslaikos pilsēta kļuva par reliģisko centru un te tika uzcelti daudzi arhitektūras šedevri, piemēram, Svētā kapela (Sainte-Chapelle). Parīze attīstījās arī kā izglītības citadele, un izcilā Sorbonas Universitāte piesaistīja daudzus Eiropas zinātniekus.

Renesanses un apgaismības periodā Parīze izvērtās par ievērojamu kultūras un ideju centru, bet Luija XIV valdīšanas laikā pilsēta iemantoja milzu bagātības un ietekmi. 1789.g. asiņainā revolūcija gāza monarhiju un pavēra ceļu tautas varai, bet jau 19. gadsimta pirmajos revolucionārā degsme izplēnēja un spožais karavadonis Napoleons Bonaparts sevi pasludināja par Francijas imperatoru un godkārīgi tiecās padarot Parīzi par visas pasaules centru. Drīz pēc 1848. gada revolūcijas sākās radikāla pilsētas pārbūve. Saskaņā ar barona Osmāna visaptverošo plānu Parīzes viduslaiku grausti tika nojaukti un aizstāti ar elegantām avēnijām un bulvāriem. 19. gadsimta beigās Parīzē risinājās Rietumu kultūras svarīgākie notikumi. 20. gadsimtā kultūras uzplaukums turpinājās, bet to pārtrauca vācu karaspēka okupācija no 1940. līdz 1944. gadam. Pēckara gados pilsēta atdzima un strauji paplašinājās gluži kā tiekdamās kļūt par apvienotās Eiropas galveno centru.^{[nepieciešama atsauce]}

Parīze atrodas Francijas ziemeļu daļā. Parīzes vēsturiskais centrs atrodas uz divām Sēnas upes salām. Tās ir Sitē sala (Île de la Cité) un Sentluija sala (Île Saint-Louis). Laika gaitā ap šīm salām pilsēta nevienmērīgi ir izpletusies abos Sēnas upes krastos. Labajā krastā uz ziemeļiem Parīze aizņem aptuveni divas reizes lielāku teritoriju nekā kreisajā krastā uz dienvidiem.

Parīzes centrālā daļa no piepilsētām ir atdalīta ar apvedceļu, kurš franciski tiek saukts par Boulevard Périphérique. Savukārt kopš 1844. gadā Parīzes robežas sakrita ar Tjēra mūri (enceinte de Thiers), bet jau 1860. gadā pilsēta tika paplašināta, pievienojot tai apkārtējos ciemus vai daļu no tiem. Lai nokļūtu uz Boulevard Périphérique apvedceļa, ir jādodas pa automaģistrālēm cauri tā sauktajiem Parīzes pilsētas vārtiem (portes de Paris). Faktiski apvedceļš, kura kopējais garums ir 35 km, ir mākslīga robeža starp pilsētu un tās piepilsētām.

Parīzē abos upes krastos ir vairāki vientuļi pakalni. Labajā krastā augstākā virsotne ir Monmatra kalns (Montmartre), kura augstākajā punktā (131 m) atrodas Senpjēra de Monmatra baznīca (église Saint-Pierre de Montmartre). Bez Monmatras vēl ir Belvilas kalns (Belleville, 128,5 m), Ménilmontant (108 m), Buttes-Chaumont (103 m), Passy (71 m) un Chaillot (67 m). Kreisā krasta augstākie punkti ir Montparnasse (66 m), Butte-aux-Cailles (63 m) un Montagne Sainte-Geneviève (61 m).

Ārpus apvedceļa Parīzes teritorijā atrodas ir tikai pilsētas helikopteru lidosta (15. Parīzes apgabalā), kā arī divas palielas ar mežu klātas teritorijas, kuras pēc Žorža Osmana (Georges Haussmann) veiktās rekonstrukcijas 1929. gadā pievienoja Parīzei: rietumos tas ir Buloņas mežs (Bois de Boulogne, 846 ha, 16. Parīzes apgabalā), bet austrumos - Vinsēnas mežs (Bois de Vincennes, 995 ha, 12. Parīzes apgabalā). Līdz ar to Parīzes kopējais perimetrs sasniedz 54,74 km. Interesanti, ka kopš 1864. gada Parīzes pilsētai pieder arī Sēnas upes iztekas apkārtne, kas atrodas 231 km uz dienvidaustrumiem no Parīzes centra, netālu no Sūrssēnas (Source-Seine) ciemata.

Parīze, kuras platība ir 105,4 km², ir 113. lielākā Francijas komūna. Savukārt, ja Parīzes platībai pievieno tās piepilsētas, kuras 1999. gadā bija izvietojušās pa 396 Ildefransas komūnām, tad kopējā platība sasniedz 2 723 km².^[7]

Attālumi no Parīzes tiek mērīti sākot ar Dievmātes katedrāli.

Caur Parīzi, metot lokus, no dienvidaustrumiem uz dienviedrietumiem plūst Sēna. Tai pāri ir uzbūvēti vairāk nekā 35 tilti.

Parīzes teritoriju šķērso arī divas citas ūdensteces: Bjevras (Bièvre) upe, kura ietek Parīzē no dienvidiem un mūsdienās ir gandrīz pilnībā zem zemes, un Senmartēna kanāls (Canal Saint-Martin), kuru atklāja 1825. gadā un ir 4,5 km garš. Arī Senmartēna kanāls galvenokārt atrodas zem zemes, konkrēti, zem Faubourg-du-Temple ielas, un savieno Sēnu ar 108 km garo Urkas kanālu (Canal de l'Ourcq), kas Parīzē ieplūst no ziemeļaustrumiem.

Administratīvi Parīze ir sadalīta 20 apgabalos (franču: arrondissements), kuriem nav īpašu nosaukumu, bet gan ir sanumurēti.

Kopš 1964. gada 10. jūlijā izsludinātā Parīzes reģiona reorganizācijas likuma, kas pilnībā stājās spēkā ar 1968. gada 1. janvāri, pilsēta vienlaicīgi ir gan Francijas departaments, gan komūna. Līdz tam kopš 1790. gada Parīze bija Sēnas departamenta administratīvais centrs.

Parīzes tuvumā ir vairākas lidostas, no kurām lielākā ir Šarla de Golla lidosta. Tā atrodas aptuveni 25 km attālumā no Parīzes centra.

Saskaņā ar INSEE datiem, 2007. gada 1. janvārī Parīzē dzīvoja 2 193 030 iedzīvotāji.^[8] No 1901. līdz 1946. gadam Parīzes iedzīvotāju skaits pieauga par 40%, lai gan tajā pašā laikā kopējais iedzīvotāju skaits Francijā samazinājās. Arī 21. gadsimta sākumā ir novērojams lēns, bet vienmērīgs iedzīvotāju skaita pieaugums. Lielākā daļa no parīziešiem ir dzimuši šajā pilsētā. No atlikušajiem iedzīvotājiem lielākā daļa ir dzimuši Francijā un tikai viena desmitā daļā no visiem pilsētniekiem ir dzimuši ārpus Francijas. Trešā daļa no ārzemniekiem ir dzimuši Eiropas Savienības valstīs. Daudzi iedzīvotāji ir dzimuši Francijas kādreizējās kolonijās, kā Alžīrijā, Tunisijā un Marokā.

Parīze ir muzeju un galeriju pilsēta. Viens no slavenākajiem pasaules mākslas muzejiem ir Luvra. Tūristu iecienīts muzejs ir arī tā sauktais Tokijas muzejs (Palais de Tokyo).

Parīze tiek uzskatīta par pasaules modes galvaspilsētu.^[9]

• Bastīlijas cietoksnis (Bastille)
• Elizejas lauki (Avenue des Champs-Élysées) - Parīzes slavenākā iela.
• Eifeļa tornis (Tour Eiffel) - Parīzes simbols. "Pagaidu" tērauda tornis celts 1889.gadā par godu Vispasaules izstādei.
• Invalīdu nams
• Konkordijas laukums (Place de la Concorde)
• Latīņu kvartāls (Quartier Latin) ar Sorbonnu (Sorbonne) - Parīzes studentu rajons kopš viduslaikiem.
• Luvra (Musée du Louvre) - viens no slavenākajiem pasaules mākslas muzejiem.
• Monmatra (Montmartre) - vēsturisks mākslinieku rajons.
• Mulenrūža (Moulin Rouge) - slavens kabarē.
• Panteons (Panthéon de Paris) - ievērojamu franču kapavieta.
• Parīzes Dievmātes katedrāle (Notre Dame de Paris) - Parīzes galvenā baznīca.
• Triumfa arka (Arc de Triomphe) - 1806.gadā sākts un 1836.gadā pabeigts piemineklis Francijas militērajām uzvarām.
• Žorža Pompidū centrs (Centre Georges-Pompidou) - slavens modernās mākslas muzejs.

Parīzē divas reizes ir rīkotas Vasaras Olimpiskās spēles. Pirmās bija 1900. gada, bet otrās - 1924. gada Vasaras Olimpiskās spēles.

Lai gan Parīze ir viena no lielākajām pilsētām Eiropā un futbols ir viens no populārākajiem sporta veidiem Francijā, pilsētu valsts augstākajā futbola līgā Ligue 1 pārstāv tikai viens futbola klubs. Tas ir Paris Saint-Germain, kas divas reizes ir izcīnījis Francijas čempiona nosaukumu.

Parīzē ik gadu notiek Francijas Atklātais čempionāts tenisā, viens no četriem Grand Slam turnīriem.

• Parīzes baznīcas
• Parīzes dārzi, parki un laukumi
• Parīzē dzimušo uzskaitījums

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Parīze

• Pilsētas oficiālā mājaslapa (angliski)
• Wikitravel informācija (angliski)
• Paris Britannica Online Encyclopedia (angliski)
• Paris Vacation Informācija par Parīzi (angliski)

s d l Eiropas galvaspilsētas Rietumeiropa Ziemeļeiropa Centrāleiropa Dienvideiropa Austrumeiropa Amsterdama, Nīderlande Andora la Velja, Andora Berne, Šveicea Brisele, Beļģija Daglasa, Menas Sala Dublina, Īrija Gibraltārs, Gibraltārs Lisabona, Portugāle Londona, Apvienotā Karaliste Luksemburga, Luksemburga Madride, Spānija Monako, Monako Parīze, Francija Sentheljēra, Džērsija Sentpīterporta, Gērnsija Vaduca, Lihtenšteina Helsinki, Somija Kopenhāgena, Dānija Longjērbīene, Svalbāra Mariehamna, Olande Oslo, Norvēģija Reikjavika, Islande Rīga, Latvija Stokholma, Zviedrija Tallina, Igaunija Touršhavna, Fēru Salas Viļņa, Lietuva Belgrada, Serbija Berlīne, Vācija Bratislava, Slovākija Budapešta, Ungārija Ļubļana, Slovēnija Prāga, Čehija Vīne, Austrija Varšava, Polija Ankara‡, Turcija† Atēnas, Grieķija Nikosija‡, Kipra, Ziemeļkipra1 Podgorica, Melnkalne Roma, Itālija Sanmarīno, Sanmarīno Priština, Kosova Sarajeva, Bosnija un Hercegovina Skopje, Ziemeļmaķedonija Tirāna, Albānija Valleta, Malta Vatikāns, Vatikāns Zagreba, Horvātija Baku, Azerbaidžāna† Bukareste, Rumānija Chinvala, Dienvidosetija†1 Erevāna, Armēnija† Kijiva, Ukraina Kišiņeva, Moldova Minska, Baltkrievija Maskava, Krievija† Astana, Kazahstāna† Sofija, Bulgārija Stepanakerta, Arcaha†1 Suhumi, Abhāzija†1 Tbilisi, Gruzija† Tiraspole, Piedņestra1 a de facto galvaspilsēta † Eirāzijas valstis ‡ Ģeogrāfiski Tuvajos Austrumos 1 Neatzītās valstis

s d l Vasaras olimpisko spēļu norises vietas     1896: Atēnas 1900: Parīze 1904: Sentluisa 1908: Londona 1912: Stokholma 1916: nenotika[a1] 1920: Antverpene 1924: Parīze 1928: Amsterdama 1932: Losandželosa 1936: Berlīne 1940: nenotika[a2] 1944: nenotika[a2] 1948: Londona 1952: Helsinki 1956: Melburna 1960: Roma 1964: Tokija 1968: Mehiko 1972: Minhene 1976: Monreāla 1980: Maskava 1984: Losandželosa 1988: Seula 1992: Barselona 1996: Atlanta 2000: Sidneja 2004: Atēnas 2008: Pekina 2012: Londona 2016: Riodežaneiro 2020: Tokija 2024: Parīze 2028: Losandželosa 2032: Brisbena [a1] atceltas Pirmā pasaules kara dēļ; [a2] atceltas Otrā pasaules kara dēļ

Veidne:Link GA Veidne:Link FA Veidne:Link FA Veidne:Link FA Veidne:Link FA Veidne:Link FA Veidne:Link FA Veidne:Link FA Veidne:Link FA Veidne:Link FA Veidne:Link FA Veidne:Link GA