Leopards: Atšķirības starp versijām

Leopards
Panthera pardus
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Zīdītāji (Mammalia)
Kārta	Plēsēji (Carnivora)
Dzimta	Kaķu dzimta (Felidae)
Ģints	Panteras (Panthera)
Suga	Leopards (Panthera pardus)
Izplatība
Leoparda izplatība   kādreiz apdzīvotās teritorijas   ļoti reti sastopams   reti apdzīvotās teritorijas   šobrīd apdzīvotās teritorijas
Leopards Vikikrātuvē

Leopards (Panthera pardus) ir viens no lielākajiem plašās kaķu dzimtas Felidae panteru ģints Panthera pārstāvjiem. Zvērs ir plēsīgs. Galvenā leoparda pazīme ir zeltaini plankumainais kažoks.

Nereti ir sastopami melni leopardi, kurus parasti dēvē par melnajām panterām. Melnā pantera ir melnas krāsas leopards. Pie spilgtas gaismas arī uz melnās panteras var pamanīt plankumus. Melnās panteras savvaļā pārsvarā dzīvo Dienvidaustrumu Āzijā, īpaši daudz to ir Javas salā. Zinātnieki pētot dzīvniekus zoodārzos, ir konstatējuši, ka krustojot plankumainus leopardus ar melnajām panterām, piedzimst gan raibi, gan melni bērni. Pēcnācējiem abu krāsu tipi ir apmēram vienādās attiecībās.

Uz zeltainās ādas fona bez noteiktas sistēmas ir izkārtoti lielāki vai mazāki melni plankumi, kas mēdz būt arī gredzena formā ar tukšu vidu. Fona krāsa vēderam un kāju iekšējām plaknēm ir gandrīz balta. Ziemā leoparda kažoks ir biezs un kupls. Vasarā spalva nomainās, un tā ir īsāka un plānāka nekā ziemā. Āfrikā, kur nav izteiktas ziemas, leopardam ziemas kažoks neaug. Leopardam ir apaļīga galva, gara aste, slaidas kājas un lokans ķermenis, tas ļauj tam ātri pārvietoties un veikli medīt. Leopards ir graciozs dzīvnieks, ar mīkstu gandrīz nedzirdamu gaitu, lokanām un vijīgām kustībām. Leopards kā visi kaķi ir skaists gan tad, kad guļ un iet, un ir nosvērti mierīgs, gan tad, kad uzbrūk.

Leopards ir lieliski apbruņots. Viņa ilkņi un nagi ir asi kā īleni un nāvējoši kā dunči. Tam ir ļoti spēcīgi žokļa muskuļi. Ar medījumu zobos, kas krietni pārsniedz leoparda svaru, tas var skriet ātri un nepiespiesti. Rodas iespaids, ka zvērs tur mutē kaut kādu dūnu spilvenu nevis stirnu vai sivēnu. Ar medījumu zobos leopards spēj uzlekt gandrīz divu metru augstumā. Leopards var skriet ar ātrumu 16 - 18 metri sekundē un lekt četrus metrus tālumā.

Lauva un tīģeris ir leoparda radinieki, bet vistuvākais līdzinieks pēc izcelsmes un ārējā izskata ir jaguārs, kas dzīvo Dienvidu un Centrālajā Amerikā. Lauva, tīģeris, leopards un jaguārs - visi pieder panteru ģintij Panthera.

Leopardam pēc izskata līdzinās un atgādina tā samazinātu versiju dūmakainais leopards, kas mājo Āzijas tropiskajos mežos. Tomēr starp tiem nepastāv tuva radniecība. Sniega leopards, kas mājo kalnos, arī nav tuvs radinieks leopardam. Lai arī leopards nav tik liels kā lauva un tīģeris, tas ir ļoti izveicīgs un ātrs. Leopards labi kāpj kokos, klintīs un jūtas tur tik pat brīvi kā uz zemes. Leoparda reakcijas ir acumirklīgas, un uzbrukumi zibenīgi.

Leopards ir tropu un subtropu tipisks iemītnieks. Ir izplatīts parasti gandrīz visā Āfrikā, Āzijā uz dienvidiem no Kaukāza. Mūsējā pasaulē šis zvērs tagad paretam ir sastopams Aizkaukāzā, Vidējas Āzijas kalnājos. Viens pats leopards ir sastopams Piejūras malā. Dažbrīd tie ieiet no dienvidiem Aizbaikālā. Izmitinās un dzīvo leopards galvenokārt mežos, kuri ir tropiski, subtropiski un jauktie, krūmāju audzēs, klinšainās vietās un kalnājos. Interesanti, ka Āfrikā šo kaķu nozīmīga daļa dzīvo akācijas un durstīgu krūmāju krūmos, kā piekāpjoties savannu lauvām, bet pļavas - gepardam. Lieli plēsēji mīl, lai tiem neviens netraucē.

Galvenie leoparda upuri ir stirnas, nelielas antilopes, brieži, kuiļi, pērtiķi, zaķi. Vidējais ieguvuma svars ir 25 - 50 kilogrami, tomēr leoparda spēkos ir nomedīt arī tādus dzīvniekus kā zirgu, zebru, govi un pat gorillu. Un pie visa tā viņš var ēst arī sīkus dzīvnieciņus, piemēram, siseni, peli vai vardi.

Piejūrā līdz XX gadsimta sākumam leoparda iemīļotais medījums bija plankumainie brieži. Tagad šie dzīvnieki savvaļā ir kļuvuši ļoti reti, toties briežu audzētavās to ir daudz. Plēsējs izmanto visas iespējas, lai iekļūtu audzētavu parkos un nomedītu kāroto medījumu. Leopards ir gudrs zvērs, un labi saprot, ar ko var beigties audzētavas apciemojums. Tomēr par spīti iespējamām briesmām tas nespēj atteikties no bagātīgajām medībām. Leopardam ir ļoti laba dzirde un asa redze, turklāt viņš labi redz tumsā. Leopards lieliski maskējas un saplūst ar apkārtējo dabu. Labi caurredzamā retmežā var paiet garām nekustīgi guļošam zvēram dažu metru attālumā un nepamanīt to. Leopards spēj zagties nepamanīts pat 30 - 40 centimetrus augstā zālē, zvērs it kā iespiežas zemē. Leoparda krāsa īpaši labi to maskē rudenī vai sausumā laikā, kad visur ir dzeltenas un tumši brūnas lapas, un pusžuvusi zāle. Uz koka zara vai resna koka iedobē nekustīgi guļošu leopardu var nepamanīt pat pieredzējis mednieks, jo zvērs saplūst ar koka mizas fonu, kas mirgo saulē. Leopardu bieži nodod aste: reizēm tā karājas no zara uz leju, bet, kad zvērs satraucas, astes galiņš kustās.

Tāpat kā tīģeris, leopards izjūt naidu pret šakāļiem, vilkiem, suņiem un labprāt ēd šo dzīvnieku gaļu. Nomedītu vidēja izmēra dzīvnieku liels, izbadējies leopards apēd divās dienās, bet, ja tas ir paēdis, viņam pietiek gaļas gandrīz uz nedēļu. Neapēsto leopards noslēpj, veidojot krājumus. Lai šakāļi, hiēnas un citi sīkie plēsoņas viņam neatņemtu medījumu, tas ieguvumu nes uz klintīm vai uzvelk lielā kokā, parasti turpat blakus savam medījumam iekārtojas arī pats. Ja leopards ir izbadējies, tas neatsakās arī no sprāgoņām, bet, ja viņa medījumu būs paspējis ieēst kāds cits plēsējs, leopards vairs gaļai nepieskaras. Zinātniekiem nav skaidrojuma šim ieradumam.

Leopards ir pērtiķu bieds. Mērkaķi, šimpanzes un citi pērtiķveidīgie paniski baidās ne tikai no dzīva plēsēja, bet arī no nodīrātas leoparda ādas. Atšķirībā no citiem plēsīgajiem dzīvniekiem no leoparda neizdosies glābties pat kokos. Kad leopards iet cauri mežam, pērtiķi uzlien koku virsotnēs, cik vien augstu var. Pat paviāni, kuri ir lieli, droši un spēcīgi pērtiķi, pastāvīgi piesargās no leoparda.

Senos laikos cilvēki, kad nebija tik labi bruņoti kā mūsdienās, bieži gāja bojā leoparda nagos. Lai arī kopumā leopards cenšas izvairīties no tikšanās ar cilvēkiem, tas no tiem nebaidās. Reizēm zinātniskajā literatūrā ir sastopamas piezīmes, ka leopards ir gļēvs, bet tas nav pamatoti. Gļēvulība un saprātīga piesardzība - tas nav viens un tas pats. Leopards ir drosmīgs dzīvnieks, bet piesardzīgs. Vajājot upuri, leopards reizēm nokļūst apdzīvotu vietu tuvumā. Ja tas satiks cilvēku, tad atkāpsies ar pašcieņu, neizrādot steigu un nervozitāti.

• http://www.theanimalfiles.com/mammals/carnivores/leopard.html

• http://leopards.wild-cat.org/

• http://www.landmarkfoundation.org.za/leopard.htm

• http://www.nature.org/animals/mammals/animals/leopard.html

• http://www.arkive.org/sri-lankan-leopard/panthera-pardus-kotiya/

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Panthera pardus

Veidne:Link FA