Anglicisms: Atšķirības starp versijām
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
DZĒST |
Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.2 |
||
| (42 starpversijas, ko saglabājuši 18 lietotāji, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Anglicismi latviešu valodā.jpg|200px|right|thumb|1989. gadā izdotās [[Juris Baldunčiks|Jura Baldunčika]] grāmatas „Anglicismi latviešu valodā” vāks]] |
|||
{{dzēst|pārāk īss}} |
|||
{{kategorijas+}} |
|||
{{Izolēts raksts|date=2010. gada maijā,}} |
|||
'''Anglicisms''' jeb '''anglisms'''<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca |editor=Valentīna Skujiņa |editorlink=Valentīna Skujiņa |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp%7cissue:645102%7cpage:366 |year=2007 |publisher=[[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts|Latviešu valodas institūts]] |location=Rīga |isbn=978-9984-98-369-1 |page=32 |access-date={{dat|2017|04|22||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Konsultācijas |publisher= [[Valsts valodas komisija]] |url= http://www.vvk.lv/index.php?sadala=188&id=597 |accessdate= 2017. gada 22. aprīlī |quote=*Vārds anglisms lietots bez piedēkļa -ic-, jo šim elementam vārda “anglicisms” sastāvā nav semantiskas slodzes, tāpēc terminā tas ir lieks.}}</ref> ir [[aizguvums]] no [[angļu valoda]]s kādā citā [[valoda|valodā]].<ref name="Baldunčiks">{{Grāmatas atsauce |title=Anglicismi latviešu valodā |author=Juris Baldunčiks |authorlink=Juris Baldunčiks |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp%7cissue:642822%7cpage:10 |year=1989 |publisher=[[Zinātne (izdevniecība)|Zinātne]] |location=Rīga |isbn=5-7966-0078-8 |pages=6.—9 |access-date={{dat|2017|04|22||bez}}}}</ref> |
|||
'''Anglicisms''' ir vārds, kas tiek [[aizgūtie vārdi|aizgūts]] no [[angļu valoda]]s un pielāgots attiecīgās valodas rakstībai un izrunai. |
|||
== Definējums == |
|||
Angļu valodas daudzveidīgā etimoloģiskā sastāva un citvalodu aizguvumu dēļ mūsdienu valodnieku vidū ir domstarpības, par to, kas uzskatāmi par anglicismiem, jo īpaši, ja runa ir par vārdiem, kas aizgūti pašā angļu valodā, iegūstot jaunu nozīmi un/vai formu (piemēram, [[budžets]], [[humors]], pionieris). Kopš 18. gadsimta nevienprātība ir arī par vārdiem, kas angļu valodā darināti no [[klasiskās valodas|klasisko valodu]] ([[grieķu valoda|grieķu]] un [[latīņu valoda]]s) elementiem (piemēram, [[fonogrāfs]], [[kaleidoskops]], [[traktors]]). Daļa valodnieku tos uzskata par anglicismiem, savukārt citi — par [[internacionālisms|internacionālismiem]], „jaunlatīnismiem”, „neoklasicismiem” vai pat aizguvumiem no klasiskajām valodām. Latviešu valodnieks [[Juris Baldunčiks]] latviešu valodā par anglicismiem atzīst: |
|||
{{valoda-aizmetnis}} |
|||
* angļu cilmes vārdus un angļu [[īpašvārds|īpašvārdus]], kas kļuvuši par [[sugasvārds|sugasvārdiem]] (piemēram, [[klubs]], [[lords]], [[starts]], [[pudiņš]], [[boikots]], [[liliputs]] un [[huligānisms]]); |
|||
{{īss-aizmetnis}} |
|||
* angļu valodā no citām valodām aizgūtus vārdus, kas tajā ieguvuši jaunas nozīmes (piemēram, [[čeks]], [[finišs]], humors, [[porteris]] un sports); |
|||
* angļu valodā no citvalodu elementiem veidotus vārdus, tostarp [[hibrīdvārdi|hibrīdvārdus]] (piemēram, [[agnostiķis]], [[lokomotīve]], [[panorāma]], [[polikross]], [[skinefekts]] un [[teletaips]]); |
|||
* angļu valodā mākslīgi veidotus vārdus (piemēram, kodaks, kedas un [[neilons]]); |
|||
* angļu valodā veidotas [[abreviatūra]]s (piemēram, [[lāzers]] un [[radars]]); |
|||
* angļu valodā pārveidotus [[Lielbritānija]]s koloniju un ietekmes sfērā esošo tautu valodu vārdus (piemēram, [[džungļi]] un [[vigvams]]).<ref name="Baldunčiks"/> |
|||
== Vēsture == |
|||
Pirmie anglicismi [[latviešu valoda]]s rakstveida avotos parādījās 18. gadsimta beigās, tomēr līdz pat 20. gadsimta 70. gadu vidum tie tikpat kā netika pētīti, jo latviešu valodā saglabājās nelielā skaitā (galvenokārt tikai [[sports|sportā]] un [[tehnika|tehnikā]]). Latviešu un angļu valodas tiešie sakari tolaik bija ļoti ierobežoti, tāpēc anglicismi lielākoties ienāca ar [[vācu valoda|vācu]] un [[krievu valoda]]s starpniecību.<ref name="Baldunčiks"/> Piemēram, 1950. gados latviešu valodas vārdnīcās pirmo reizi parādījās anglicisms „[[bizness]]”, 1960. gados — „[[dizains]]” un „[[klīrenss]]”, 1970. gados — „[[displejs]]”, 1980. gados — „[[listings]]” un 1990. gados — „[[līzings]]” un „[[peidžeris|peidžer(i)s]]”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Internacionālisma semantika starpvalodiskā skatījumā |author= Valentīna Skujiņa |authorlink=Valentīna Skujiņa |date= 2003. gada 22. februāris |publisher= [[Valsts valodas komisija]] |url= http://www.vvk.lv/index.php?sadala=147&id=303 |accessdate= 2017. gada 22. aprīlī}}</ref> |
|||
[[af:Anglisisme]] |
|||
[[ast:Anglicismu]] |
|||
Mūsdienās pret anglicismiem ir dažāda attieksme. Piemēram, latviešu valodnieks, tulks un tulkotājs [[Andrejs Veisbergs]] uzskata, ka anglicismi latviešu valoda neapdraudot, jo valodas iekšējie spēki tos ar laiku latvisko,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Valodnieks: no anglicismiem latviešu valodā nav jābaidās. VIDEO |date= 2012. gada 11. novembris |website= [[jauns.lv]] |url=http://jauns.lv/raksts/zinas/135585-valodnieks-no-anglicismiem-latviesu-valoda-nav-jabaidas-video |accessdate= 2017. gada 22. aprīlī |quote=(..) par to nav jāsatraucas, jo valodas iekšējie spēki tos ar laiku latvisko. Piemēram, mēs vairs nesakām tīneidžers, bet gan tīnis. Veisbergs saka, ka jaunākajai paaudzei vienmēr esot bijis stilīgi slengā lietot svešvalodu aizguvumus. Pirms vairāk nekā gadsimta tie bija aizguvumi no vācu valodas, nesenā pagātnē no krievu, bet tagad no angļu valodas.}}</ref> bet valodnieks Juris Baldunčiks pieaugošo anglicismu izmantošanu latviešu valodā un latviešu valodas tuvināšanu angļu valodai uzskata par pārmērīgu un kropļojošu.<ref>{{Laikraksta atsauce |title= Kas notiek latviešu valodā? |author= Juris Baldunčiks |date= 2003. gada 22. februāris |publisher= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/kas-notiek-latviesu-valoda-11597374 |accessdate= 2017. gada 22. aprīlī |quote=Vērojama latviešu tekstu maksimāla tuvināšana angļu valodas paraugiem, nerēķinoties ar latviešu valodas vispārpieņemto izteiksmes veidu un pat vārdu nozīmi. Ir dzirdēti apgalvojumi, ka tas ir labi, jo teksti ir savietojamāki, tos vieglāk pārtulkot. Šaubu nav, no diviem variantiem («Bosch saimnieciskā darbība Latvijā» un «Bosch biznesa aktivitātes Latvijā») pēdējais ir daudz līdzīgāks angļu ekvivalentam (Bosch business activities in Latvia). Iznāk, ka kropļojam gadu gaitā izkopto valodu, lai ar mazāku piepūli tekstus savietotu vai pārceltu citā valodā.}}</ref> |
|||
[[ca:Anglicisme]] |
|||
[[da:Anglicisme]] |
|||
2012. gadā rezonansi [[plašsaziņas līdzekļi|plašsaziņas līdzekļos]] guva gadījums, kad ''Optika Outlet'' izkārtnē esoša anglicisma „''outlet''” dēļ [[Valsts valodas centrs]] pret salonu uzsāka pārbaudi par tā nosaukuma atbilstību latviešu valodai, uz ko ''Optika outlet'' savukārt reaģēja uz vienu dienu nomainot izkārtnes uz „Optika izpārdotava”.<ref>{{Laikraksta atsauce |title= Valsts valodas centrs trenkā outletus |date= 2012. gada 18. novembris |publisher= [[Dienas Bizness]] |url= http://www.db.lv/tirdznieciba/mazumtirdznieciba/valsts-valodas-centrs-trenka-outletus-380777 |accessdate= 2017. gada 22. aprīlī}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |title= Valodas sargi ērcīgi par vārdu 'outlet' nosaukumā; veikals pārtop par 'Izpārdotavu' |date= 2012. gada 18. novembris |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/novados/riga/zinas/valodas-sargi-ercigi-par-vardu-outlet-nosaukuma-veikals-partop-par-izpardotavu.d?id=42758004 |accessdate= 2017. gada 22. aprīlī}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |title= "Outlet Optika" veikalus valodas pārbaužu dēļ uz dienu pārdēvē par "Izpārdotavām" |date= 2012. gada 18. novembris |publisher= [[Dienas Bizness]] |url= http://nra.lv/latvija/81752-outlet-optika-veikalus-valodas-parbauzu-del-uz-dienu-pardeve-par-izpardotavam.htm |accessdate= 2017. gada 22. aprīlī}}</ref> |
|||
[[de:Anglizismus]] |
|||
[[en:Anglicism]] |
|||
Vairāki anglicismi [[Rīgas Latviešu biedrība]]s [[Latviešu valodas attīstības kopa]]s kopā ar [[Latvijas Rakstnieku savienība|Latvijas Rakstnieku savienību]] un [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s [[Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija|Terminoloģijas komisiju]] rīkotajā akcijā „[[Gada vārds Latvijā]]” atzīti par gada nevārdiem (2004. gadā — „māsterplāns”, 2006. gadā — „hendlings”, 2007. gadā — „siera produkts”, 2013. gadā — „dīli/dīlošana/dīlot”, 2014. gadā „aplikācija” (ar nozīmi „[[lietotne]]”), 2016. gadā — „ekselence”, 2018. gadā — „influenceris” un 2020. gadā — „vaibs”). |
|||
[[es:Anglicismo]] |
|||
[[eu:Anglizismo]] |
|||
Anglicismu izplatības ierobežošana notiek arī citās valodās, piemēram, [[franču valoda|franču]], kur [[Francijas Akadēmija]] savā tīmekļa vietnē 2011. gadā izveidoja sadaļu „''Dire, ne pas dire''” ('Teikt, neteikt'), kurā iekļāva no franču valodas izskaužamos anglicismus un to franciskās atbilsmes, piemēram, izteicienu ''best of'', ko akadēmija aicina aizstāt ar „''le meilleur de''” un franču un angļu valodas sajaukumā radušos vārdu „''impacter''” ('ietekmēt'), ko aicina aizvietot ar „''affecter''”.<ref>{{Laikraksta atsauce |title= Cīnās pret pieaugošo angļu valodas ietekmi franču valodā |date= 2012. gada 12. oktobris |publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]] |url= http://apollo.tvnet.lv/zinas/cinas-pret-pieaugoso-anglu-valodas-ietekmi-francu-valoda/495632 |accessdate= 2017. gada 22. aprīlī }}{{Novecojusi saite}}</ref> |
|||
[[fr:Anglicisme]] |
|||
[[gl:Anglicismo]] |
|||
== Atsauces == |
|||
[[hr:Anglizam]] |
|||
{{atsauces}} |
|||
[[it:Anglicismo]] |
|||
[[he:אינגלוז]] |
|||
== Ārējās saites == |
|||
[[lb:Anglizismus]] |
|||
* Arturs Hansons (2019. gada 8. augusts). [https://www.satori.lv/article/vai-anglu-valoda-bus-jauna-latviesu-valoda Vai angļu valoda būs jaunā latviešu valoda?] [[Satori (interneta žurnāls)|Satori]]. Skatīts: 2019. gada 10. augustā. |
|||
[[lt:Anglicizmas]] |
|||
* Elvis Jansons un Loreta Bērziņa (2018. gada 24. aprīlis). [https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/ka-labak-dziivot/anglicismi-latviesu-valoda-kurus-paturet-no-kuriem-atteikties.a102833/ Anglicismi latviešu valodā — kurus paturēt, no kuriem atteikties]. ''Kā labāk dzīvot''. [[Latvijas Radio 1]]. [[Latvijas Sabiedriskais medijs]]. Skatīts: 2019. gada 10. augustā. |
|||
[[nl:Anglicisme]] |
|||
* Elvis Jansons un Loreta Bērziņa (2017. gada 22. novembris). [http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/ka-labak-dziivot/pa-lielam-uz-doto-bridi-rusicismi-anglicismi-no-kuriem-nevaram-a.a95510/ „Pa lielam, uz doto brīdi — rusicismi, anglicismi, no kuriem nevaram atbrīvoties”]. ''Kā labāk dzīvot''. [[Latvijas Radio 1]]. [[Latvijas Sabiedriskais medijs]]. Skatīts: 2017. gada 22. decembrī. |
|||
[[no:Anglisisme]] |
|||
* [[Daina Jāņkalne]] un Loreta Bērziņa (2015. gada 18. jūnijs). [http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/ka-labak-dziivot/anglu-valodas-ietekme-latviesu-valoda-vairities-vai-pienemt-un-s.a53539/ „Angļu valodas ietekme latviešu valodā: vairīties vai pieņemt un sadzīvot”]. ''Kā labāk dzīvot''. [[Latvijas Radio 1]]. [[Latvijas Sabiedriskais medijs]]. Skatīts: 2017. gada 22. aprīlī. |
|||
[[pl:Anglicyzm]] |
|||
* [https://www.latvietis.lv/index.cgi?action=16&id=1945 „Ekskluzīvs un citi anglismi”]. 2009. gada 21. janvārī. [[Jānis Kušķis|Jāņa Kušķa]] raksts biedrības [[Latvietis (biedrība)|„Latvietis”]] vietnē. Skatīts: 2017. gada 22. aprīlī. |
|||
[[pt:Anglicismo]] |
|||
[[ro:Anglicism]] |
|||
[[Kategorija:Angļu valoda]] |
|||
[[ru:Англицизм]] |
|||
[[ |
[[Kategorija:Aizguvumi]] |
||
[[sv:Anglicism]] |
|||
[[uk:Англіцизм]] |
|||
Pašreizējā versija, 2022. gada 20. oktobris, plkst. 18.26
Anglicisms jeb anglisms[1][2] ir aizguvums no angļu valodas kādā citā valodā.[3]
Definējums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Angļu valodas daudzveidīgā etimoloģiskā sastāva un citvalodu aizguvumu dēļ mūsdienu valodnieku vidū ir domstarpības, par to, kas uzskatāmi par anglicismiem, jo īpaši, ja runa ir par vārdiem, kas aizgūti pašā angļu valodā, iegūstot jaunu nozīmi un/vai formu (piemēram, budžets, humors, pionieris). Kopš 18. gadsimta nevienprātība ir arī par vārdiem, kas angļu valodā darināti no klasisko valodu (grieķu un latīņu valodas) elementiem (piemēram, fonogrāfs, kaleidoskops, traktors). Daļa valodnieku tos uzskata par anglicismiem, savukārt citi — par internacionālismiem, „jaunlatīnismiem”, „neoklasicismiem” vai pat aizguvumiem no klasiskajām valodām. Latviešu valodnieks Juris Baldunčiks latviešu valodā par anglicismiem atzīst:
- angļu cilmes vārdus un angļu īpašvārdus, kas kļuvuši par sugasvārdiem (piemēram, klubs, lords, starts, pudiņš, boikots, liliputs un huligānisms);
- angļu valodā no citām valodām aizgūtus vārdus, kas tajā ieguvuši jaunas nozīmes (piemēram, čeks, finišs, humors, porteris un sports);
- angļu valodā no citvalodu elementiem veidotus vārdus, tostarp hibrīdvārdus (piemēram, agnostiķis, lokomotīve, panorāma, polikross, skinefekts un teletaips);
- angļu valodā mākslīgi veidotus vārdus (piemēram, kodaks, kedas un neilons);
- angļu valodā veidotas abreviatūras (piemēram, lāzers un radars);
- angļu valodā pārveidotus Lielbritānijas koloniju un ietekmes sfērā esošo tautu valodu vārdus (piemēram, džungļi un vigvams).[3]
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirmie anglicismi latviešu valodas rakstveida avotos parādījās 18. gadsimta beigās, tomēr līdz pat 20. gadsimta 70. gadu vidum tie tikpat kā netika pētīti, jo latviešu valodā saglabājās nelielā skaitā (galvenokārt tikai sportā un tehnikā). Latviešu un angļu valodas tiešie sakari tolaik bija ļoti ierobežoti, tāpēc anglicismi lielākoties ienāca ar vācu un krievu valodas starpniecību.[3] Piemēram, 1950. gados latviešu valodas vārdnīcās pirmo reizi parādījās anglicisms „bizness”, 1960. gados — „dizains” un „klīrenss”, 1970. gados — „displejs”, 1980. gados — „listings” un 1990. gados — „līzings” un „peidžer(i)s”.[4]
Mūsdienās pret anglicismiem ir dažāda attieksme. Piemēram, latviešu valodnieks, tulks un tulkotājs Andrejs Veisbergs uzskata, ka anglicismi latviešu valoda neapdraudot, jo valodas iekšējie spēki tos ar laiku latvisko,[5] bet valodnieks Juris Baldunčiks pieaugošo anglicismu izmantošanu latviešu valodā un latviešu valodas tuvināšanu angļu valodai uzskata par pārmērīgu un kropļojošu.[6]
2012. gadā rezonansi plašsaziņas līdzekļos guva gadījums, kad Optika Outlet izkārtnē esoša anglicisma „outlet” dēļ Valsts valodas centrs pret salonu uzsāka pārbaudi par tā nosaukuma atbilstību latviešu valodai, uz ko Optika outlet savukārt reaģēja uz vienu dienu nomainot izkārtnes uz „Optika izpārdotava”.[7][8][9]
Vairāki anglicismi Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas kopā ar Latvijas Rakstnieku savienību un Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisiju rīkotajā akcijā „Gada vārds Latvijā” atzīti par gada nevārdiem (2004. gadā — „māsterplāns”, 2006. gadā — „hendlings”, 2007. gadā — „siera produkts”, 2013. gadā — „dīli/dīlošana/dīlot”, 2014. gadā „aplikācija” (ar nozīmi „lietotne”), 2016. gadā — „ekselence”, 2018. gadā — „influenceris” un 2020. gadā — „vaibs”).
Anglicismu izplatības ierobežošana notiek arī citās valodās, piemēram, franču, kur Francijas Akadēmija savā tīmekļa vietnē 2011. gadā izveidoja sadaļu „Dire, ne pas dire” ('Teikt, neteikt'), kurā iekļāva no franču valodas izskaužamos anglicismus un to franciskās atbilsmes, piemēram, izteicienu best of, ko akadēmija aicina aizstāt ar „le meilleur de” un franču un angļu valodas sajaukumā radušos vārdu „impacter” ('ietekmēt'), ko aicina aizvietot ar „affecter”.[10]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Valentīna Skujiņa (redaktors). Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga : Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts, 2007. 32. lpp. ISBN 978-9984-98-369-1. Skatīts: 2017. gada 22. aprīlī.
- ↑ «Konsultācijas». Valsts valodas komisija. Skatīts: 2017. gada 22. aprīlī.
*Vārds anglisms lietots bez piedēkļa -ic-, jo šim elementam vārda “anglicisms” sastāvā nav semantiskas slodzes, tāpēc terminā tas ir lieks.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Juris Baldunčiks. Anglicismi latviešu valodā. Rīga : Zinātne, 1989. 6.—9. lpp. ISBN 5-7966-0078-8. Skatīts: 2017. gada 22. aprīlī.
- ↑ Valentīna Skujiņa. «Internacionālisma semantika starpvalodiskā skatījumā». Valsts valodas komisija, 2003. gada 22. februāris. Skatīts: 2017. gada 22. aprīlī.
- ↑ «Valodnieks: no anglicismiem latviešu valodā nav jābaidās. VIDEO». jauns.lv. 2012. gada 11. novembris. Skatīts: 2017. gada 22. aprīlī.
(..) par to nav jāsatraucas, jo valodas iekšējie spēki tos ar laiku latvisko. Piemēram, mēs vairs nesakām tīneidžers, bet gan tīnis. Veisbergs saka, ka jaunākajai paaudzei vienmēr esot bijis stilīgi slengā lietot svešvalodu aizguvumus. Pirms vairāk nekā gadsimta tie bija aizguvumi no vācu valodas, nesenā pagātnē no krievu, bet tagad no angļu valodas.
- ↑ Juris Baldunčiks (2003. gada 22. februāris). Kas notiek latviešu valodā?. Diena. Atjaunināts: 2017. gada 22. aprīlī. "Vērojama latviešu tekstu maksimāla tuvināšana angļu valodas paraugiem, nerēķinoties ar latviešu valodas vispārpieņemto izteiksmes veidu un pat vārdu nozīmi. Ir dzirdēti apgalvojumi, ka tas ir labi, jo teksti ir savietojamāki, tos vieglāk pārtulkot. Šaubu nav, no diviem variantiem («Bosch saimnieciskā darbība Latvijā» un «Bosch biznesa aktivitātes Latvijā») pēdējais ir daudz līdzīgāks angļu ekvivalentam (Bosch business activities in Latvia). Iznāk, ka kropļojam gadu gaitā izkopto valodu, lai ar mazāku piepūli tekstus savietotu vai pārceltu citā valodā."
- ↑ Valsts valodas centrs trenkā outletus. Dienas Bizness. 2012. gada 18. novembris. Atjaunināts: 2017. gada 22. aprīlī.
- ↑ Valodas sargi ērcīgi par vārdu 'outlet' nosaukumā; veikals pārtop par 'Izpārdotavu'. Delfi. 2012. gada 18. novembris. Atjaunināts: 2017. gada 22. aprīlī.
- ↑ "Outlet Optika" veikalus valodas pārbaužu dēļ uz dienu pārdēvē par "Izpārdotavām". Dienas Bizness. 2012. gada 18. novembris. Atjaunināts: 2017. gada 22. aprīlī.
- ↑ Cīnās pret pieaugošo angļu valodas ietekmi franču valodā. Apollo. 2012. gada 12. oktobris. Atjaunināts: 2017. gada 22. aprīlī.[novecojusi saite]
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Arturs Hansons (2019. gada 8. augusts). Vai angļu valoda būs jaunā latviešu valoda? Satori. Skatīts: 2019. gada 10. augustā.
- Elvis Jansons un Loreta Bērziņa (2018. gada 24. aprīlis). Anglicismi latviešu valodā — kurus paturēt, no kuriem atteikties. Kā labāk dzīvot. Latvijas Radio 1. Latvijas Sabiedriskais medijs. Skatīts: 2019. gada 10. augustā.
- Elvis Jansons un Loreta Bērziņa (2017. gada 22. novembris). „Pa lielam, uz doto brīdi — rusicismi, anglicismi, no kuriem nevaram atbrīvoties”. Kā labāk dzīvot. Latvijas Radio 1. Latvijas Sabiedriskais medijs. Skatīts: 2017. gada 22. decembrī.
- Daina Jāņkalne un Loreta Bērziņa (2015. gada 18. jūnijs). „Angļu valodas ietekme latviešu valodā: vairīties vai pieņemt un sadzīvot”. Kā labāk dzīvot. Latvijas Radio 1. Latvijas Sabiedriskais medijs. Skatīts: 2017. gada 22. aprīlī.
- „Ekskluzīvs un citi anglismi”. 2009. gada 21. janvārī. Jāņa Kušķa raksts biedrības „Latvietis” vietnē. Skatīts: 2017. gada 22. aprīlī.