Mārtins Luters Kings: Atšķirības starp versijām

Martins Luters Kings Martin Luther King Martins Luters Kings 1964. gadā Personīgā informācija Dzimis 1929. gada 15. janvārī Atlanta, Džordžija, ASV Miris 1968. gada 4. aprīlī (39 gadi) Memfisa, Tenesī, ASV Vecāki Martins Luters Kings, vecākais Alberta Viljamsa Kinga Brāļi Alfreds Daniels Viljams Kings Māsas Kristīne Kinga Ferisa Dzīvesbiedre Koreta Skota Kinga Bērni Jolanda Kinga Martins Luters Kings III Deksters Skots Kings Bernaisija Kinga Paraksts

Martins Luters Kings (angļu: Martin Luther King, Jr.; dzimis 1929. gada 15. janvārī, miris 1968. gada 4. aprīlī) bija ASV mācītājs, Afroamerikāņu cilvēktiesību kustības aktīvists. Mērķu sasniegšanai izmantoja Gandija proponētās nevardarbīgās pretošanās principus. 1964. gadā ieguva Nobela Miera prēmiju. ASV kopš 1986. gada janvāra trešā pirmdiena tiek atzīmēta kā Martina Lutera Kinga dzimšanas diena un ir federālā brīvdiena.

Biogrāfija

Martins Luters Kings dzimis Atlantā, Džordžijas štatā. Viņa vecvecāki bija melnie vergi, tēvs — mācītājs, māte — mācītāja meita. Māti nošāva 1974. gadā, tajā brīdī, kad viņa baznīcā spēlēja ērģeles.

Pats viņš sapņoja par ārsta profesiju, bet arī kļuva par mācītāju pēc izglītošanās teoloģijas seminārā Pensilvānijas štatā. 1955. gadā M. L. Kings beidza Bostonas universitāti kā filozofijas doktors. 1954. gadā, izturējis konkursu, kļuva par Deksteres baptistu draudzes mācītāju Montgomeri pilsētā, Alabamas štatā. Dienvidos viņš atgriezās ar jauno sievu Koretu, kas bija pārtikuša melnā fermera meita no Alabamas.

1955. gadā Martins Luters Kings kļuva slavens ASV kā viens no Montgomeri autobusu boikota līderiem.

1968. gada 4. aprīlī M. L. Kingu noslepkavoja. Viņš viesojās Memfisā, Tenesī štatā, lai organizētu palīdzību streikotājiem atkritumu savācējiem, un viņu nošāva uz viesnīcas balkona. Valdība pasludināja 7. aprīli par nacionālām sērām. Pēc divām dienām Kingu apglabāja Atlantā blakus baptistu baznīcai Ebinezere, kurā viņš bija kalpojis kopā ar savu tēvu. Aiz zārka gāja 150 tūkstoši cilvēku, to vidū bija astoņdesmit senatori un kongresmeņi, ASV prezidents, kandidāti uz prezidenta posteni, ministri. 120 miljoni cilvēku noskatījās šīs bēres televīzijā.

M. L. Kings zināja, ka viņa dzīve šai saulē jebkuru brīdi var pārtrūkt. Divus mēnešus pirms savas nāves kādā no saviem sprediķiem viņš prātoja, kādus vārdus gribētu dzirdēt pie sava kapa: "...sakiet, ka es biju bundzinieks. Sakiet, ka es biju taisnības bundzinieks. Sakiet, ka es biju miera bundzinieks. Bet viss pārējais nav svarīgi. Pēc manis nepaliks nauda. Pēc manis nepaliks greznas, skaistas lietas. Bet es gribu atstāt pēc sevis dzīvi, kas ziedota mērķim...".

M. L. Kinga slavenākā runa ir I Have a Dream, teikta 1963. gada 28. augustā Vašingtonā t.s. marša uz Vašingtonu laikā.

Martina Lutera Kinga idejiskās ietekmes: Jēzus Kristus, Abrahams Linkolns, Mohandass Karamčands Gandijs, Henrijs Deivids Toro, Ļevs Tolstojs.

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Martins Luters Kings

Veidne:Link FA